Viduslaiku pilis

Sākot ar 9. gadsimtu, vietējie valdnieki būvēja pilis, lai aizsargātu sevi un savu ģimeni pret ienaidnieku uzbrukumiem. Sākumā šādas pilis cēla no koka, bet vēlāk šīs būves nomainīja sarežģītākas akmens un ķieģeļu konstrukcijas. Pils augstu pacēlās virs apkārtējiem laukiem un bieži vien bija lielākā un iespaidīgākā būve visā apkaimē. Pilīs bija gan mājokļi, gan cietokšņi, gan armijas štābi un cietumi, un, būvējot pilis, tika izmantoti ēku projektēšanas, būvniecības, tehnikas un militārās tehnoloģijas jaunākie sasniegumi. Ilgāk nekā 800 gadus pilīm un to īpašniekiem bija valdoša loma politiskā, militārā un ģeogrāfiskā nozīmē ne tikai Eiropā, bet arī tik tālās vietās kā Indija, Japāna, Tuvie Austrumi un Dienvidamerika.

PILSPAGALMS AR SARGTORNI.

Rietumeiropā pirmās pilis tika celtas 9. un 10. gadsimtā, kad visapkārt valdīja lielas nelikumības. Vietējie kungi būvēja uz zemes vaļņiem vienkāršas apļveida stāvkoku būves (sētas), bet tām apkārt ierīkoja grāvjus aizsardzībai pret iebrucējiem. Ar šīm vienkāršajām būvēm aizsākās piļu celtniecība, kas turpinājās gandrīz 800 gadus. …