Viduslaiku Prāga: multietniska pilsēta Eiropas sirdī

Secinājumi
Svarīga Prāgas vēsturē loma pieder trim etniskajam kopienām – slāviem, vāciešiem un ebrejiem.
Ar slāviem ir saistīts Prāgas vēstures sākumposms: topošas Prāgas teritorijas iekārošana, Prāgas pils nodibināšana un vietējo cilšu pakļaušana, ka arī kristietības pieņemšana. Slāvu izcelsme bija arī slavenākajiem Čehijas svētajiem – kņazam Vāclavam un bīskapam Adalbertam.
Pateicoties vāciešu masveida pieplūdumam XIII gs. sākuma (t.s. vācu kolonizācija), Prāga kļūst par organisko Rietumeiropas kultūras telpas sastāvdaļu. Prāgas daļa, ko apdzīvo vācieši (Staré Město, Nova Strana), ātri saņem no karaļa pilsētas privilēģijas, un tajā visagrāk sāk attīstīties pilsoniskās institūcijas (rāte, komūnas birokrātiskais aparāts, ģildes, cunftes, brālības). No sākuma vāciešu kopiena izmantoja Magdeburgas tiesības, taču vēlāk tika izstrādātas t.s. Prāgas tiesības, kuru noformēšanā svarīga loma piemita arī vietējai slavu tiesību sistēmai.
Pilsētai bija raksturīga izteikta diferenciācija pēc etniskās pazīmes – vācieši ieņēma svarīgākos posteņus, baudīja lielākas privilēģijas, tieši vācu ģimenes veidoja pilsētas patriciāta kodolu. Vācu kopiena bija spēks, ar kuru bija jārēķinās pat Čehijas karalim.
Vēl viens svarīgais faktors Prāgas attīstībā bija ebreji. Kaut arī Prāgas ebreji dzīvoja labākos (salīdzinājumā ar daudzām citām Rietumeiropas zemēm) apstākļos, pēc Pirmā krusta kara viņu stāvoklis pasliktinājās un vairs nebija stabils. Ebreji nevarēja tieši piedalīties politiskajā dzīve, taču vairākām dzimtam izdevās uzlabot savu stāvokli, sniedzot finansiālo atbalstu valdniekiem un augstmaņiem (augļošana un pārejas operācijas ar naudu). Prāga bija arī nozīmīgs ebreju intelektuālais centrs.
…