1. Viduslaiki (jēdziens un periodizācija)
Terminu “viduslaiki” eiropieši radīja XVII gs., lai ar to paustu savu viedokli par ilgo un drūmo laikposmu, kurš klasiskās Grieķijas un Romas spožo sniegumu laikmetu šķīra no viņu pašu “modernās” pasaules. Termins iesakņojās un tapa par neatņemamu vārdnīcas sastāvdaļu. Laikā, ko pieņemts dalīt ar viduslaiku ēru t.i. aptuveni no 600.-1500. gadam norisinājās tik daudz dažādu notikumu, ka viennozīmīgi raksturot tos ir grūti. Kādreizējās Romas impērijas austrumdaļā noformējās divas jaunas civilizācijas – bizantija un islama civilizācijas, kuras ierindojamas visu laiku dižāko civilizāciju sarakstā.
Rietumeiropas viduslaiku vēsturi pieņemts dalīt trijos posmos: agrajos, attīstītajos un vēlajos viduslaikos. Visā viduslaiku gaitā ļoti nozīmība loma cilvēku dzīvē bija kristīgajai ticībai.
Rietumeiropas viduslaiku vēsturi pieņemts dalīt trijos posmos:
1.agrajos;
2.attīstītajos;
3.vēlajos.
Agrie viduslaiki sākās aptuveni 600.g. un noslēdzās ap 1050. gadu. Šis periods visvairāk līdzinājās “tumsas laikmetam”, jo tolaik dzīves līmenis gan materiālajā, gan garīgo sasniegumu ziņā bija ļoti zems. Agrajos viduslaikos tika sagatavota augsne Civilizācijas turpmākai attīstībai.
Attīstītie viduslaiki laika periodā apmēram no 1050. – 1300.g. vērtējami kā viens no laikmetiem, kurā cilvēce visspilgtāk apliecinājusi jaunrades iespējas. Eiropā manāmi paaugstinās dzīves līmenis, nodibinājās stabilas nacionālās valstis, tika izkopti jauni izglītības institūti.
Vēlie viduslaiki, laika periods apmēram no 1300.- 1500.gadam. Šajā periodā daudzus attīstīto viduslaiku sasniegumus apdraudēja neskaitāmas kataklizmas.
Viduslaiku gadsimti uzskatāmi par neparasti daudzveidīgu laikmetu.…
