Реферат
Искусство, культура и история
История, культура
Viduslaiku vēsture un tiesības Vācijā, Anglijā, Francijā-
Viduslaiku vēsture un tiesības Vācijā, Anglijā, Francijā
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā | 3 |
2. | Kārtu pārstāvniecības monarhija Anglijā | 4 |
3. | Kārtu pārstāvniecības monarhija Vācijā | 5 |
4. | Feodālās pilsētas un pilsētas republikas Itālijā | 6 |
5. | Romas katoļu baznīca. Inkvizīcija | 8 |
6. | Absolūtā monarhija Francijā | 10 |
7. | Absolūtā monarhija Anglijā | 12 |
8. | Absolūtā monarhija Vācijā | 14 |
9. | Feodālo tiesību avoti Francijā, Anglijā, Vācijā | 15 |
10. | Romiešu tiesību recepcija Eiropā viduslaikos | 17 |
11. | Justiniāna kodifikācija un Corpus iuris civilis | 18 |
12. | Kanoniskās tiesības viduslaiku Eiropā | 20 |
13. | Pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā | 22 |
14. | Tiesas precedenta izveidošanās Anglijā | 24 |
15. | Feodālās civiltiesības | 25 |
16. | Feodālās krimināltiesības | 27 |
17. | Tiesu iekārta un process viduslaikos | 28 |
18. | Terminu skaidrojumi | 30 |
Izmantotās literatūras saraksts | 32 |
No XIV-XV gs. Francijā norisinājās dažāda veida iedzīvotāju noslāņošanās, kā rezultātā izveidojās un nostiprinājās trīs lielākās kārtas.
Pirmā kārta bija garīdzniecība. Reizē ar vienotas garīdzniecības statusa nostiprināšanos, nostiprinājās arī tās privilēģijas. Garīdzniecībai tāpat kā agrāk bija tiesības saņemt ziedojumus, desmito tiesu, tā saglabāja savas tiesības uz nodokļu atlaidēm un neatkarību no laicīgās tiesas.
Otrā kārta valstī bija muižniecība, kurai XIV- XV gs. Francijā faktiski bija lielākā jeb galvenā loma valsts sociālajā un politiskajā dzīvē. Muižniecība tāpat kā agrāk nebija vienota. Tā sastāvēja no hercogiem, grāfiem, marķīziem, vikontiem.
Trešo kārtu veidoja ātri augošo un attīstīto pilsētu iedzīvotāji. Trešais slānis bija vienīgais pakļautais slānis Francijā uz kuru gūlās viss valsts nodokļu smagums.
XIV gs. sākumā Francijā senjoriālās monarhijas vietā nāca jauna feodālās monarhijas forma - kārtu pārstāvniecības monarhija. Kārtu pārstāvniecības monarhijas, kā valsts pārvaldes formas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar tādu procesu kā politisko centralizāciju, kā arī ar atsevišķu feodāļu patvaļas likvidāciju un tālāku karaļa varas nostiprināšanos. Karaļi atņēma viņiem tiesības ievākt nodokļus, lai tos ievāktu bija nepieciešama karaļa atļauja.
XV gs. Kārlis VII atcēla iespēju atsevišķiem lielajiem senjoriem ievākt nodevas. Savukārt Ludvigs XI atņēma feodāļiem tiesības izkalt savu naudu. XV gs. Francijā apgrozībā varēja izmantot tikai vienotu, karaļa izdotu naudu. Vienīgi atsevišķi lielie feodāļi vēl saglabāja savas neatkarīgas armijas, kuras nodrošināja viņiem sava veida politisku varu. Pakāpeniski savu nozīmi zaudēja arī senjoriālā likumdošana.
Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā izveidojās un nostiprinājās noteiktā valsts centralizācijas procesa posmā, tas ir laikā, kad autonomi pastāvēja feodālo senjoru tiesības, katoļu baznīcas tiesības un pilsētu korporāciju tiesības. Karaļa vara pakāpeniski mēģināja salauzt veco politisko struktūru. Tomēr savā ceļā tā sastapa vēl samērā spēcīgo opozīciju, tāpēc karaļa politiskā vara bija lielā mērā atkarīga no feodāļu kārtas atbalsta.
…
Kārtu pārstāvniecība,absolūtā monarhija, feodālās tiesības, to avoti Vācijā, Anglijā, Francijā, Corpus iuris civilis, tiesu iekārta un process viduslaikos, inkvizīcija, kanoniskās tiesības un pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā, konspekts
- Inkvizīcija
- Inkvizīcija
- Viduslaiku vēsture un tiesības Vācijā, Anglijā, Francijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Viduslaiku mode
Реферат для средней школы15
-
Senie viduslaiku mūzikas instrumenti
Реферат для средней школы14
-
Tiesības Latvijā vācu okupācijas periodā (1941 – 1945)
Реферат для средней школы5
-
Senebreju tiesības
Реферат для средней школы4
-
Hammurapi un viņa nozīme Divupes (Mezopotāmijas) vēsturē
Реферат для средней школы3