5. Aizaugošu lauksaimniecības zemju augšņu raksturojums
Latvijā lauksaimniecība ir nozīmīga tautsaimniecības nozare, kas ir lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības ietekmējošais faktors. Latvijā 20.gs. laikā meža īpatsvars ir palielinājies uz neizmantojamo lauksaimniecības zemju īpatnībām, turklāt pēdējā desmitgadē dažādu politisko un sociāldemokrātisko faktoru ietekmē ir vērojams pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības pieaugums, kā rezultātā palielinās ietekme uz vidi, piem., sugu un populāciju ekoloģiskajā līmenī ieviešas invazīvās, agresīvās veģetācijas sugas, kā rezultātā vidē izmainās ekoloģiskie procesi un vielu aprite, kas atstāj būtiskas izmaiņas uz augstāko – ainavu līmeni. Lauksaimniecības zemēs attīstoties atmatām, kas pēc tam aizaug ar krūmājiem un mežiem. Krūmu un koku apauguma veidošanās dažādās vietās notiek gan telpiski, gan temporāli atšķirīgi (Kasparinska, 2010).
Lielākās aizaugoši lauksaimniecības zemju teritorijas ir veidojušās 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta pirmajā pusē, kad daļa lauku iedzīvotāju vai nu intensīvi pārcēlās un pilsētām, vai emigrējot devās prom no valsts atstājot zemi neapkoptu.
Veicot šo pētījumi, nonācu pie secinājumi, ka parauglaukumi, no kuriem tika ņemti mūsu paraugi atrodas aizaugošajās zemēs un no tā secinu, ka aizaugošo augšņu raksturojums ir šāds. Vidējais aizaugošo augšņu pH svārstās no 6,3 – 6,5. Pēc tā secinu, ka augsnes reakcija ir vāji skāba. Vidējais trūdu daudzums aizaugošajās augsnēs ir apmēram 3%. Augsnes kustīgais fosfors ir svārstīgs no 0,5 līdz 2 μg/g. Aizaugošo augšņu KAK ir apmēram 8.
Secinājumi
1. Vidzemes augstieni veido šādas augsnes: erodētā podzolaugsne, purvu kūdraugsne, tipiskais podzols, velēnu glejaugsne un velēnu podzolaugsne. No šīm 5 augsnēm 3 augsnes tiek izmantotas kā lauksaimniecības un tās ir erodētā podzolaugsne, velēnu glejaugsne un velēnu podzolaugsne.
2. Lai raksturotu augsni, ir nepieciešami šādi raksturlielumi, kā vidējais pH, trūdu saturs, augsnes kustīgais fosfors un KAK.
3. Manas 12. grupas paraugi ir ņemti Cēsu rajona Taurenē. Tās paraugu galvenokārt sastāda velēnu podzolaugsne, kuru pareizi apstrādājot, var panākt, ka šī augsne ir ļoti auglīga.
4. Mūsu paraugi ir ņemti no aizaugošām augsnēm, tāpēc var redzēt, ka rezultāti ir svārstīgi, to varētu izskaidrot ar to, ka augsnes varētu būt dažādās aizaugšanas pakāpēs.
…
