Ja transportēšanai netiek tērēta enerģija, tad tādu vielu pārvietošanas veidu sauc par pasīvo transportu, piemēram, sāļu difūzija, ūdens osmoze caur membrānām un atvieglinātais transports jeb atvieglotā difūzija ar olbaltumvielu pārnesēju. Pasīvais transports notiek uz enerģijas šūnu rēķina.
2.1. Fizikālā jeb parastā difūzija
Difūzija ir fizikāls process, ko veic visu veidu molekulas. Vielu molekulas difundē cauri membrānu porām.
Difūzijas laikā vielas molekulas pārvietojas no lielākas koncentrācijas uz mazāku (koncentrācijas gradienta virzienā), līdz molekulu koncentrācija izlīdzinās. Koncentrācijas gradienta virzienā vielas pārvietojas gan šūnā iekšā, gan no šūnas ārā. Difūzija ir spontāns process; tās norisei nav vajadzīga enerģija.
Plazmatiskās membrānas ķīmiskās un fizikālās īpašības nosaka molekulu spēju iekļūt un izkļūt no tās difūzijas ceļā.1
Difūzijas ceļā šūnas membrāna spēj laista cauri mazas nepolāras molekulas - neitrāli lādētas, lipīdos šķīstošas molekulas. Šādā veidā šūnās iekļūst arī etanols vai citas mazmolekulāras psihotropas vielas.
Difūzijas aktivitāti nosaka difūzijas koeficients, ko savukārt nosaka molekulas lielums un vielas viskozitāte. Glicerīns difundē caur membrānu 1000 reizes lēnāk nekā ūdens.
Ja augstas koncentrācijas šķīdumu atdalām no zemas koncentrācijas šķīīduma ar puscaurlaidīgo membrānu, tad pēc zināma laika abu pušu šķīdumu koncentrācija ir izlīdzinājusies jonu kustības rezultātā no augstākās koncentrācijas uz zemākās koncentrācijas pusi jeb difūzijas ceļā.…