Agrīnās renesanses laiks iezīmēja jaunu pavērsienu literatūrā un mākslā. Liela nozīme bija pirmajām universitātēm, kas bija izglītības un zinātnes centri. Universitātes tiecās būt patstāvīgas un atbrīvoties no katoliskās baznīcas aizbildnieciskās kontroles. Viduslaiku attieksme pret pasauli tika aizvietota ar individuālu pieeju visu problēmu risinājumā. Akcents tika likts vairs nevis uz Dievu, bet uz cilvēku.
Itāļu renesanses izcilākais ir dzejnieks Dante Aligjēri (1265 - 1321). Dante tiek uzskatīts par itāļu literārās valodas pamatlicēju, jo savus darbus rakstīja nevis latīņu valodā, bet gan dzimtajā toskāniešu dialektā, tādējādi aizstāvot tautas valodas pamattiesības.
Dantes autobiogrāfiskais darbs "Vita nuova" ir par dzejnieka iepazīšanos un pirmajām jūtām pret sievieti, kuras vārds ir Beatriči Portināri. Šī tikšanās un bezcerīgā iemīlēšanās atstāja iespaidu uz visu dzejnieka turpmāko mūžu. .
Pasaules slavu ieguvis viņa ievērojamākais darbs - poēma "Komēdija", kas 14. gs. beigās ieguvusi nosaukumu "Dievišķā komēdija" (1472). Poēmā dzejnieks atklāj savus uzskatus par cilvēka laicīgo un mūžīgo dzīvi.
Par pirmo renesanses autoru tēlotājmākslā tiek uzskatīts Florences meistars Džoto di Bondone (1267 - 1337). Džoto bija lielisks meistars, viņš pārzināja gan arhitektūras, gan mozaīkas, gan tēlniecības noslēpumus.
No gleznotāja darbiem vislabāk saglabājušās freskas (glezniecības tehnika, kas tiek gleznota uz svaiga kaļķu apmetuma) Padujā un Florencē. .
Padujā Arēnas kapelā Džoto strādāja no 1302. līdz 1305. gadam.
Arēnas kapelas freskas Padujā attēlo Marijas un Kristus dzīvi. Kapelā ir pieci logi un ļoti vienkāršs interjers. Freskas uz monolītajām sienām izvietotas trīs rindās, kas ļoti labi un skaidri saprotamas, jo emocionālais piesātinājums tiek panākts ar precīziem un ļoti reāliem cilvēciskiem tēliem. Atšķirībā no viduslaiku tradīcijām cilvēki cieši saistīti cits ar citu un apkārtējo pasauli. Šo ciklu mēdz saukt par Džoto Evaņģēliju. Tas ir cilvēcisku pārdzīvojumu cikls. Šī cikla raksturīgākā freska ir "Jūdas skūpsts", kuras centrā ir Kristus un Jūdas figūras. Džoto mūžseno Bībeles sižetu piesātina ar laicīgās dzīves dramatismu. Kapelas freskās Džoto ir pratis parādīt galveno un izcelt mūžīgo.
Jaunā laika domāšana, kas sākas ar Danti un Džoto, turpinās arī nākamajos gadsimtos, mākslinieku un filozofu skatījumā uz pasauli. 15. gadsimta beigās Florence bija kļuvusi par Itālijas kultūras dzīves centru, kurā dzīvoja un strādāja slavenākie tā laika mākslinieki.
15. gs. beigās - 16. gs. sākumā Itālijas mākslā aizsākās jauns, neredzēta pacēluma pilns laiks, kaut šajā periodā visā Itālijā vērojama ekonomiskā krīze un politiskā novājināšanās.
Rietumu pasaulē izvērsās Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, kas reizē izmainīja arī tirdzniecības ceļu virzienus - tie vairs nešķērsoja Itālijas mazās valstiņas, tā nogriežot tām ienākumu avotus. Ap to pašu laiku (1453. g.) turki iekaroja Konstantinopoli, kurai ar vairākām Itālijas pilsētām bija aktīvi tirdznieciskie sakari. Veiksmīgi izmantojot ekonomiskās krīzes radīto situāciju, sadrumstalotā Itālija kļuva par tās kaimiņvalstu - Francijas, Spānijas - strīdu objektu un iekarojumu lauku. Kādreiz plaukstošās Ziemeļitālijas un Dienviditālijas pilsētas tika nopostītas; pagrima visa Itālijas tirdzniecība un amatniecība. Sabrukumu piedzīvoja bagātā mākslas pilsēta - Florence.…
