Vienlīdzības princips

Nevienlīdzīgu attieksmi var veicināt arī tāds fakts kā sociālā izcelšanās. Tas ir skumīgs apstāklis, kad personai saskaroties ar kādas organizācijas personālu nākas izjust diskrimināciju dēļ savas ģimenes sociālā stāvokļa. Visspilgtāk sabiedrības dalījums pēc sociālā stāvokļa ir vērojams skolās. Nevienlīdzīgu attieksmi veicina ne tikai skolēni savā starpā, bet, diemžēl, pat skolotāji attieksmē pret skolēniem. Piemēram, skolēnam, kuram mamma strādā par apkopēju lielveikalā, bet tēvs nestrādā un lieto alkoholu, ir ļoti grūti pierādīt, ka viņš var sasniegt labus rezultātus mācībās un citās ārplusklases nodarbībās. Bet, piemēram, skolēns, kura mamma strādā pašvaldībā par kadu speciālistu un tēvs ir kādas firmas īpašnieks, var pat īpaši nepūloties „slīdēt pa dzīvi” un viņam būs pretimnākoši gan skolotāji, gan skolas biedri.
Izglītības trūkums bieži tiek vērtēts noniecinoši. Respektīvi, ja personai nav augstākā izglītība, tad viņš ir „neveiksminieks” un nav sevišķi gudrs. Līdz ar to var rasties situācijas, ka izglītības neesamība rada situāciju, kad, iestāde pieņemot lēmumu, uz personu „skatās no augšas”.
Mantiskais stāvoklis un nodarbošanās veids. Turīgākiem cilvēkiem ir vieglāk iet pa dzīvi, jo viņus kopumā uztver pozitīvāk. Tā pat arī ir prestižākas profesijas un tādas, kuras neskaitās prestižas. Līdz ar to persona tiek nevienlīdzīgi vērtēta.
…