Ar 1999.gada 1.janvāri Eiropas Monetārajā savienībā jeb t.s. "eiro zonas" valstīs tika ievesta jauna Eiropas Savienības vienotās naudas vienība-eiro (euro) un centi (cent) (valūtas kods-EUR). Savukārt Eiropas Savienības līdzšinējā norēķinu vienības-ekijs-ar 1999.gada 1.janvāri tika nomainīta pret eiro attiecībā 1:1.
Taču, pirmo triju gadu laikā jauna valūta tiks izmantota tikai banku operācijās, bezskaidras naudas norēķinos un valsts obligāciju izlaišanā. Apgrozībā kā skaidra nauda eiro paradīsies tikai 2002.gada 1.janvārī un pēc sešiem mēnešiem kļūs par vienīgu legālo maksāšanas līdzekli monetārās savienības valstīs. Var rasties jautājums, kāpēc Eiropai ir vajadzīga vēl viena valūta. Tam ir vairāki iemesli.
Tas, ka Eiropā eksistē vairākas neatkarīgas valstis, katra ar savu valūtu, izmaksās pārāk dārgi. Rietumeiropas valstu saimniecības ir cieši saistītas savā starpā: gandrīz 2/3 no to ārējās tirdzniecība un tiešo ārvalstu investīciju apjoma attiecas uz integrācijas partneriem. Eiropai atšķirībā, piemēram, no Savienotajām Valstīm, ir jānes milzīgus zaudējumus, kuri ir saistīti ar vienas valūtas konvertāciju otrā.
Tomēr, tas nav vienīgais iemesls vienotās valūtas ievešanai. Pēc tā, kad pārtrauca papīra naudu apmainīt pret zeltu, un 1971.gadā sabruka zelta dolāra standarts, vecām problēmām pievienojas vēl viena, nopietnākā. Ja Savienotajās Valstīs un Japānā ekonomiskie aģenti apdrošinās no vienas valūtas kursa izmaiņām, tad Eiropā-vienlaicīgi no vairākām. Eiropas Savienības (ES) valstis ir aktīvi iesaistītas pasaules tirdzniecībā (piemēram, Vācijā un Francijā eksporta daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 20%, Holandē-47, salīdzinot ar 8-9% ASV un Japānā), tāpēc arī to zaudējumu apmēri ir diezgan lieli. Tagad vairāku valūtu cirkulācijas dēļ Eiropas Savienības valstis katru gadu nes zaudējumus 20-25 mlrd. ekiju apmērā: tajos ietilpst izdevumi valūtas kursu izmaiņas apdrošināšanai, izdevumi, kuri saistīti ar valūtas maiņas operācijām, kā arī ar grāmatvedības un komercdokumentācijas vešanas dažādās valūtās saistītie izdevumi. Pēc Eiropas komisijas ekspertu vērtējuma, 1995.gadā tikai no valūtas kursu svārstības ES valstis zaudēja 0,5% no IKP un vienu miljonu darba vietu.1
Valūtas risku bankas iekļauj arī procentu likmēs, kas noved pie kredīta sadardzināšanās, aptur investoru aktivitāti. Jau no 1999.gada tas nebūs vajadzīgs, jo to valūtu kursi, kuras tiks iekļauti eiro zonā, būs stingri fiksēti.
Ekonomiskās un monetārās savienības izveidošana kļūs par loģisko Vienota iekšējā tirgus (VIT) izveidošanas pabeigšanu ES valstīs. VIT programma tiek īstenota saskaņā ar 1986.gadā parakstīto Vienotas Eiropas aktu (Single European Act), kas stājās spēkā 1987.gada 1.jūlijā. Tas paredzēja, ka līdz 1993.gada janvārim ES valstis pilnīgi likvidēs muitas nodevas un citus ierobežojumus preču, pakalpojumu, kapitāla un darba spēka kustībai. Agrāk ES bija liberalizēta tikai preču tirdzniecība, bet pakalpojumu, kapitāla un darba spēka kustība tika ierobežota ar virkni nacionālo likumu un citu normatīvo aktu. …
