Vienpalātu un divpalātu parlamentu sistēmas

Demokrātijas pirmsākumi meklējami Atēnu pilsētvalstī, kur valsts pārvaldes procesos bija iespējams iesaistīt teju visus iedzīvotājus, jo to skaits nekad nepārsniedza 100’000 iedzīvotāju. Mūsdienās, kad vairums valstu izvēlas demokrātisko attīstības ceļu, vairs nav iespējams īstenot tiešo demokrātiju, jo iedzīvotāju skaits valstīs ir pārāk liels, bet jautājumi, kas risināmi, kļūst arvien sarežģītāki.
Kā šādos apstākļos nodrošināt visas tautas iesaistīšanos demokrātiskas valsts pārvaldē, kad tas vairs nav iespējams tādā veidā, kādā tas tika realizēts Atēnu pilsētvalstī? Risinājums ir pārstāvju demokrātija un parlaments, kuras ietvaros pilsoņi valsts pārvaldes jautājumus deleģē vēlētiem pārstāvjiem.
Pārstāvju demokrātijas ietvaros mēs katrā valstī sastopamies ar vēlētiem parlamentiem, kas īsteno likumdošanas funkcijas, tomēr ne visi parlamenti ir vienādi un to loma un iekšējā struktūra ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, demokrātiskajām tradīcijām un valsts pārvaldes formas.
Darba galvenais uzdevums ir aplūkot parlamentu attīstību vēstures gaitā un faktorus, kas noteikuši to iekšējo dalījumu vienpalātu vai divpalātu parlamentos. Darba autors centīsies izmantot pieejamo uzziņas literatūru un dažādus pētījumus, lai secinātu vai pastāv tieša sakarība starp valsts iekšējo uzbūvi un parlamentu struktūru, kā arī parlamentu spēju pielāgoties mūsdienu valstu politiskajai realitātei.…