Cilvēkiem novecojot, nereti samazinās tuvu attiecību skaits, bet pieaug to nozīmība. Pasliktinoties kontaktam ar tuviniekiem un paziņām ilgstošā laika periodā, var tikt novērota pasliktināta emocionālā labklājība. Šāds efekts bija spilgti novērojams COVID-19 pandēmijas laikā, kad cilvēki bija spiesti pavadīt laiku izolācijā. Visvairāk tas skāra gados vecākus pieaugušos, kuri teju pilnībā zaudēja iespēju satikt savus tuviniekus, tostarp nozīmīgu dzīves notikumu laikā, pavadot tos tikai savas mājsaimniecības ietvaros, radot vientulības izjūtu. Indivīdam, ilgstoši izjūtot vientulību, var pasliktināties emocionālā labklājība un var tikt novēroti depresijai raksturīgi simptomi (Wu, 2020).
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, turpinās Latvijas sabiedrības novecošanās. Senioru skaits vecumā virs 64 gadiem 2022. gadā ir pieaudzis par 1%, palielinot gados vecāku pieaugušo īpatsvaru sabiedrībā par 0,1% (CSP, 2023). Šī iemesla dēļ ir nepieciešams izprast un risināt senioru vecuma iedzīvotāju labklājības un mentālās veselības problēmas. Vientulības un depresijas saiknes izpēte šajā vecumposmā ir būtiska, lai iegūtu informāciju par efektīvām intervences metodēm, veselības aprūpes stratēģijām un sociālā atbalsta sistēmām, kas nepieciešamas novecojušas sabiedrības kontekstā. …