Bieži tiek runāts par evaņģēlisko viesmīlību un laipnību. Šajā darbā es centīšos iztirzāt šo tēmu saistībā ar Mateja un Lūkas evaņģēlijiem, kā arī rast atbildes uz vairākiem jautājumiem: Kāda ir Mateja un Lūkas evaņģēlijos aprakstītā viesmīlība? Vai mūsdienās ir iespējams to izpildīt? Vai kaut kādā veidā atšķiras Mateja evaņģēlijā aprakstītā viesmīlība un Lūkas evaņģēlija viesmīlības? Kā atšķiras mūsdienu izpratne par viesmīlību no šajos evaņģēlijos aprakstītās jūdu viesmīlības izpratnes?
Mateja evaņģēlijā viesmīlība vairāk atklājas pantos, kur Jēzus sūta apustuļus viņu misijā; vairāk tiek runāts par svētībām, ko saņem cilvēki, kas uzņem Jēzus mācekļus. Savukārt Lūkas evaņģēlijā viesmīlība vairāk tiek skarta saistībā ar konkrētiem brīžiem Jēzus dzīvē, kad Viņš kā viesis ierodas kādā namā. Tas vairāk atklāj jūdu viesmīlības paražas, un padara stāstījumu spraigāku.
“Nāciet jūs, Mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! Jo Es biju izsalcis, un jūs Mani paēdinājāt; Es biju izslāpis un jūs Man devāt dzert; Es biju svešinieks un jūs Mani pieņēmāt; Es biju kails, un jūs Mani apģērbāt; Es biju slims, un jūs Mani apmeklējāt; Es biju cietumā, un jūs atnācāt pie Manis.” 1 Es piekrītu Viljamam Barklejam, kurš savā grāmatā The Gospel of Matthew raksta: “Šī ir viena no spilgtākajām līdzībām, kādu Jēzus jebkad ir stāstījis. Mācība ir tāda, ka Dievs mūs tiesās saskaņā ar mūsu attieksmi pret cilvēku vajadzībām. Dieva tiesa nav atkarīga no mūsu zināšanām vai slavas, ko mēs esam iemantojuši, vai no bagātības, ko esam sasnieguši, bet gan no palīdzības, ko esam snieguši līdzcilvēkiem.”…