Vieta kā vienojošs un norobežojošs jēdziens savstarpēji atkarīgā pasaulē

Vietas jēdziens ir viena no visu laiku sarežģītākajām ģeogrāfiskajām idejām, kam ir laika gaitā ir izveidojušās 3 raksturojošas nozīmes: vieta kā punkts uz Zemes virsmas, atsevišķu indivīdu un grupu atrašanās vieta un ikdienas dzīves apvidus. Ilgu laiku tās visas tika apzīmētas ar metaforu „mozaīka”, kas nozīmē, ka dažādas vietas ir nodalītas viena no otras un atšķiras ar savu savdabīgumu. Taču globalizācijas attīstības rezultātā vietas ir mainījušas savu lomu, tāpēc ir nepieciešams izveidot jaunu koncepciju vietas jēdzienam, jo mūsdienu pasaulē vietas vairs nav izolētas viena no otras, taču nav arī uzskatāmas par vienādām- drīzāk ir jāmāk radīt priekšstatu par vietām kā atšķirīgām un savstarpēji atkarīgām vienlaicīgi.
Lai labāk izprastu vietas termina nozīmi Džons Agnevs (John Agnew,1987) no vairākiem variantiem saklasificēja 3 galvenās nozīmes, ko Noels Kastrī ir sīkāk izpētījis savā rakstā:
vieta kā atrašanās vieta (place as location) - īpašs punkts uz Zemes virsmas,
vietas izjūta (sense of place)-subjektīvas sajūtas katram cilvēkam par vietām, ieskaitot vietas lomu atsevišķu cilvēku un grupu identitātē,
vieta kā darbības vieta (place as locale)- apkārtne, vide cilvēku ikdienas dzīvei un savstarpējai mijiedarbībai.
Saskaņā ar Ričarda Hārtšorna (Richard Hartshorne) definējumu 1939.gadā ģeogrāfijas pamatā ir precīzs, secīgs un loģisks dažādu Zemes virsmu raksturojošu vietu apraksts un interpretācija un galvenais mērķis ir pētīt laukumu atšķirības (areal differentation), aprakstīt un izskaidrot mainīgās pazīmes gan starp cilvēkiem, gan Zemes fiziskajām īpašībām. Hartšorns raksturoja ģeogrāfiju kā zinātnes jomu, kas pēta dažādu procesu un notikumu gaitu un ietekmi dažādās pasaules vietās jeb atšķirīgo, nevis kopīgo.…