Vietējo pašvaldību institūciju sistēma un to funkciju tiesiskais regulējums Latvijas Republikā

Pašvaldību idejas attīstības pamatā ir indivīda vēlme pašam noteikt un regulēt kādu savas dzīves daļu. Ja mēģinātu noteikt, kad parādījušās pirmās pašvaldību priekšteces, tad konkrētu atbildi rast nevar. Galvenokārt pašvaldību sākumi meklējami valsts un sabiedrības attiecībās brīdī, kad valsts kļuvusi tik liela, ka tai nav iespējams noregulēt visus ar sabiedrisko dzīvi saistītos jautājumus un sabiedrība vairs nevēlas valsts pārlieku iejaukšanos savā dzīvē.
Pastāv trīs pašvaldību rašanās koncepcijas:
1.– vēsturiskā – cilvēku vietējā pārvalde ir bijusi pirms valsts, bijusi valsts rašanās pamatā un var pastāvēt līdztekus tai;
2.– municipālā – pastāv dažādu līmeņu intereses: vietējās, ikdienas, kas saskaras un vispārējās, epizodiskas, attālākas. Uz šī pamata var pastāvēt paralēli divas pārvaldes: valsts un vietējās pašvaldības;
3.– valsts griba un valsts vara ir visa pamats, tomēr ērtāk ir pārvaldīt, ja ir pašvaldības.
Lielāko uzplaukumu pašpārvalde sasniedza 19.gs. kopienās, kas bija pamats Prūsijas pilsētu kārtībai un to nostiprinošiem pašvaldību tiesību likumiem. Visbiežāk pašpārvaldes tiek veidotas kādas noteiktas profesijas vai nozares ietvaros, tomēr dominējošā paliek teritoriālās pašpārvaldes ideja. Vietējās pašvaldības ir tās, uz kuru pamata tiek veidota kopējā valsts pārvalde. Tas ir valstiskuma pamatā. Šajā darbā vēlos aplūkot vietējo pašvaldību lomu kā būtisku valsts pārvaldes sastāvdaļu.…