Ļ. Vigotskis īpašu nozīmi piešķir sociālajai videi bērna izziņas attīstības procesā. Lai sekmīgāk noritētu bērnam mācīšanās process, kurā pieaugušais ir palīgs un atbalsts, nepieciešams noteikt, kāda ir bērna pašreizējā attīstības pakāpe un viņa potenciālās attīstības iespējas. Ļ. Vigotskis atšķirību starp šīm divām pakāpēm, nosaucot par "tuvākās attīstības zonu", definē: “ .. starpība starp prāta vecuma jeb aktuālās attīstības līmeni, kuru nosaka ar patstāvīgi risināmo uzdevumu palīdzību, un līmenī, kuru bērns sasniedz, risinot uzdevumus sadarbībā ar pieaugušajiem” (Выготский, 1997). Aktuālās attīstības zonā ietilpst visas prasmes, ko bērns var izpildīt bez pieaugušo palīdzības. Tuvākajā attīstības zonā atrodas tās prasmes, kuras bez pieaugušo palīdzības bērns vēl nespēj izpildīt, bet drīz spēs.
Balstoties uz Ļ. Vigotska (Выготский, 1997) atziņu par nepieciešamību darboties „bērna tuvākās attīstības zonā”, ir jāpiemeklē katram bērnam sava grūtības pakāpe – individualizējot, tā nodrošinot bērnam motivāciju darboties.
…