Viljams Šekspīrs ir viens no izcilākajiem angļu rakstniekiem. Viņa darbi spēj aizraut un intriģēt dažāda vecuma cilvēkus un tas ir liels pluss rakstniekam, jo nemaz nav tik viegli aizraut visa vecuma publiku.
Jau no bērnības dzirdēju par šo rakstnieku. Nezinu kāpēc, bet, vēl neko nezinot par Šekspīru, man viņš iepatikās. Diezgan ilgi es alku izlasīt ne vienu vien viņa darbu.
Ši patstāvīgā darba ietvaros es izlasīju lugu „Spītnieces savaldīšana”, taču jau agrāk esmu lasījusi „Romeo un Džujljetu” un „Hamletu”. Ir palikusi vēl viena luga , kuru es ļoti vēlējos izlasīt, bet diemžel man tam pietrūka laika. „Sapnis vasaras naktī” - šī ir luga par kuru esmu dzirdējusi visai pozitīvas atsaukmes, es ļoti vēlos to izlasīt un domāju vēlak atradīšu tam brīvu laiku.
No man zināmajam lugam ir vēl divas, kuras es vēlētos izlasīt, taču man pagaidām tam pietrūkst drosmes. Tās ir „Otello” un „Karalis Lirs”. Par „Otello” esmu dzirdējusi un teātra svētkos Balvos noskatījos izrādi, kur tika parādīts itkā nepateiktais Dezdemonas monologs, kurš bija nu tik ļoti interesants, ka tas mani vairāk pamudināja izlasīt šo darbu.
Esmu vienmēr apbrīnojusi Šekspīru, jo viņš ļoti atšķiras no pārējiem rakstniekiem. Viņa lugas ir neparedzamas un tā ir ļoti reta īpašība. Šekspīrs visnotaļ bija ļoti talantīgs rakstnieks, taču skumdina tas, ka vienmēr tik izcili cilvēki parasti nav laimīgi un ir pārdzīvojuši daudz sāpju un dzīves parbaudījumu, tas ir upuris lielam talantam.
Ja vien Šekspīrs zinātu, cik daudz jūtu ir izraisījis ar saviem darbiem, cik cilvēku dzīvi un uzskatus ir izmainījis, cik jaunumu atklājis, tad noteikti justos ļoti gandarīts. Visa pasaule viņu mīl un viņa darbus arīdzan. Tieši tāpēc es izvēlejos rakstīt par Šekspīru, jo šo rakstniekus es apbrīnoju un vēlējos par viņu uzzināt kaut ko vairāk.…
