4.6. Pamata uzturvielu avoti
Olbaltumvielas ir svarīgākā organisma sastāvdaļa, kas veic dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas. Olbaltumvielas vajadzīgas plastiskajiem procesiem, kas saistīti ar augšanu, attīstību, organisma šūnu un audu atjaunošanos, tās izpilda arī aizsargfunkcijas, ir fermentu un hormonu struktūrkomponenti. Olbaltumvielas var tikt izmantotas arī kā enerģijas avots, bet tas notiek tikai tad, ja uzturā trūkst ogļhidrāti un tauki vai ir liels enerģijas patēriņš.
Olbaltumvielas tiek uzņemtas ar dzīvnieku un augu valsts uzturlīdzekļiem. Svarīgākie dzīvnieku olbaltumvielu avoti ir liesa gaļa un zivis, olas, liesi piena produkti vai piena produkti ar samazinātu tauku daudzumu (siers, piens, jogurts, biezpiens, kefīrs u.c.). Augu olbaltumvielu avoti ir pākšaugi, rieksti, sēklas un pilngraudaugu produkti.
Ogļhidrāti pārtikā ir gan vienkāršo cukuru veidā, piemēram, medū, galda cukurā un saldumos, gan cietes jeb salikto ogļhidrātu veidā – maizē, rīsos, griķos, kartupeļos un burkānos. Organisms tos pārveido glikozē, kas ir galvenais „ātrās” enerģijas avots. Galvenie glikozes patērētāji organismā ir nervu sistēma un asins šūnas.
Organismam nepieciešams uzturēt pastāvīgu glikozes līmeni asinīs, lai ārkārtas situācijās būtu pieejams enerģijas avots. Galvenais ogļhidrātu uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, un apmēram puse no visa dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma jāsaņem ar ogļhidrātiem. 1g ogļhidrātu dod 4 kcal jeb 16,7 kJ. Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ar uzturu jāuzņem 280 - 300g ogļhidrātu, atkarībā no fiziskās slodzes un cilvēka ķermeņa masas.
Tauki organismā galvenokārt ir enerģijas avots, taču tie ietilpst arī citoplazmas un šūnapvalka sastāvā. Bez tam organismā ir tauku rezerves, kas sakopotas taukaudos zem ādas, ap iekšējiem orgāniem un citur. Rezerves tauku daudzums zemādas taukaudos mainās atkarībā no uztura, vecuma un citiem faktoriem. Tauki ir daudz koncentrētāks enerģijas avots par ogļhidrātiem vai olbaltumvielām - 1g tauku dod 9 kcal jeb 37,7 kJ.
…
