-
Virgas pagasta unikālākie objekti un vietas
Virgas pagasts līdz 1918.gadam bija apvienots ar Priekules pagastu, 1918.gadā no Priekules pagasta pievieno Paplakas novadu, bet septiņdesmito gadu sākumā Purmsātu pagastu.
Pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. Par to liecina atradumi Dzērvju, Rūķīšu, Kalna Zīvertu un citos kapulaukos. Tie ir akmens cirvis, uzmavas cirvis, šķēpu uzgaļi, kaujas cirvji. Unikāla ir Kalna Zīvertos atrastā kaklarota no 4.gadsimta. Tā sastāv no taisnstūra un trīsstūra elementiem, kas savienoti ar gredzeniem.
Divpadsmitā gadsimta beigās tagadējā Virgas pagasta teritorija atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, 1561. gadā - Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 1795. gadā - Krievijas impērijā. Viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils.
Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas.Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583. gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis. Ģerbonis tagad redzams Virgas skolas zāles durvīs. To savulaik izgriezusi baronese Nolde. Parkā atrodas barona dzimtas kapu ansamblis. 1875. gadā par pagasta līdzekļiem tika uzcelts skolas nams, bet kopš 1935. gada skola atrodas bijušās muižas ēkās. …
Virgas pagasts līdz 1918.gadam bija apvienots ar Priekules pagastu, 1918.gadā no Priekules pagasta pievieno Paplakas novadu, bet septiņdesmito gadu sākumā Purmsātu pagastu. Pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. Par to liecina atradumi Dzērvju, Rūķīšu, Kalna Zīvertu un citos kapulaukos. Tie ir akmens cirvis, uzmavas cirvis, šķēpu uzgaļi, kaujas cirvji. Unikāla ir Kalna Zīvertos atrastā kaklarota no 4.gadsimta. Tā sastāv no taisnstūra un trīsstūra elementiem, kas savienoti ar gredzeniem. Divpadsmitā gadsimta beigās tagadējā Virgas pagasta teritorija atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, 1561. gadā - Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 1795. gadā - Krievijas impērijā. Viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils. Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas.Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583. gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis. Ģerbonis tagad redzams Virgas skolas zāles durvīs. To savulaik izgriezusi baronese Nolde. Parkā atrodas barona dzimtas kapu ansamblis. 1875. gadā par pagasta līdzekļiem tika uzcelts skolas nams, bet kopš 1935. gada skola atrodas bijušās muižas ēkās. Pirmais zināmais skolotājs Virgas skolā bija Irlavas skolotāju semināra beidzējs Kronentāls. Par skolotājiem strādājuši Andrejs Pickēns, Kaspars Kopmanis, Edvards Strautmanis.Līdz 1937. gadam Virgā darbojās arī I pakāpes vācu pamatskola. Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII vadītā zviedru karaspēka nometne. Sakarā ar šo vēsturisko faktu 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Pēc nostāstiem karalis cīņas karstumā zābaku pazaudējis pie Rīgas, Spilves pļavās, bet Virgā tas izmantots kā simbols. Piemiņas zīmes tapšanas vēsture saistīta ar pagasta ilgstošo sadarbību ar Torsas komūnu Zviedrijā. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš. Virgas simbols jau kopš seniem laikiem ir holandiešu tipa vējdzirnavas Liepājas-Priekules –Ezeres autoceļa malā, kas pirmo reizi minētas 1892. gadā. Pēdējo reizi tās darbojušās 1937. gadā. Paplaka kā ordeņa zemes lēnis Plakakti, vēlāk, pēc transkripcijas maiņas kļūstot par Paplaku, pazīstama kopš 1422. gada, kad tā izlēņota Heinriham Jodem.Vairākus gadsimtus to manto šī dzimta no paaudzes paaudzē. Mainoties vairākiem īpašniekiem, 1802. gadā par tādu kļūst G.H.fon Zēfelds, kurš muižu uzreiz pārdod savai meitai Laurai ar vīru Johanu. fon der Ropu, Lietuvas stārastu no Židikiem. Formāli fon Zēfelda valdījums Paplakā ilgst līdz 1849. gadam, un šajā laikā celts neparastais kungu nams, kas bija lielisks ampīrās arhitektūras paraugs.Tas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. 1848. gadā Paplakā nodibina skolu. Pēc tam muiža tiek pārdota Priekules baronam Korfam.Gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan padomju okupācijas laikā Paplakā atradās karaspēka daļas.Tagad bijušā garnizona ēkas tiek nojauktas, bet teritorija rekultivēta.
- Mārupes pagasta komplekss raksturojums
- UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā iekļautie Polijas kultūras mantojuma objekti
- Virgas pagasta unikālākie objekti un vietas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tūrisms Nautrēnu pagastā
Реферат для университета12
-
Grundzāles pagasta pašreizējā situācija un attīstības iespējas
Реферат для университета40
-
Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācija
Реферат для университета40
-
Horvātijas un Grieķijas tūrisma resursu un tūrisma infrastruktūras raksturojums
Реферат для университета7
-
Vides pārskats Vecates pagasta teritoriālajam pārskatam
Реферат для университета25