Keratīts ir radzenes iekaisums, kas ir viena no biežākajām acu slimībām ar samērā ilgstošu gaitu un lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Ierosinātāji ir koki, vīrusi, patogēnās sēnes u.c., kas var iekļūt radzenē eksogēnā ,no ārpuses, vai endogēnā ceļā ar asinīm vai limfu. Eksogēns keratīts rodas pēc traumas, kā komplikācija pēc dažādiem konjunktīvas un asaru maisiņa iekaisumiem. Simptomi ir asarošana, fotofobija, plakstiņu spazma, radzenes apduļķojums, graušana un sāpes acīs. Radzenes virsma virs apduļķojumiem kļūst blāva un nelīdzena, bieži radzenē ieaug asinsvadi, nereti samazinās vai pat izzūd radzenes jutīgums. Nelieli un virspusēji infiltrāti var uzsūkties un atstāt nelielas rētas, lielāki, it sevišķi strutainie, parasti sabrūk, un nekrotisko audu vietā attīstās čūla, kurai sadzīstot rodas biezas rētas leikomas. Ja čūlu neārstē, tā var bojāt visus radzenes slāņus un var rasties dziļāko acs daļu sastrutojums.
Vīrusi ir infekciozie aģenti, kas var inficēt citus bioloģiskos organismus. Vīrusi ir šūnu parazīti - tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka. Vīrusi ir intracelulāri parazīti, kuriem nav šūnu struktūras, tiem ir mazi izmēri no 8 – 400 nm.