Tēmas aktualitāte.
Vīrusi ir mums visapkārt. Katru dienu pastāv iespēja ar tiem inficēties. Lielākā daļa cilvēku zina par vīrusu eksistenci, bet viņi nepārzina vīrusu darbības principus. Mēdz teikt, ka jāpārzina savs ienaidnieks. Vīrusus nevar uzskatīt tikai par ienaidniekiem. Daļa vīrusu, kurus dēvē par bakteriofāgiem iznīcina kaitīgās baktērijas. Zinātnieki pēta vai vīrusus nav iespējams izmantot vīrustrapijā, lai cīnītos ar veselībai bīstamām slimībaām.
Pētījuma objekts
Vīrusi.
Pētījuma priekšmets
Virusoloģija.
Mērķi
Izpētīt vīrusu uzbūvi, to klasifikāciju un darbību
Ieinteresēt līdzcilvēkus ar vīrusu pētniecību
Hipotēze
1. Informācija par vīrusu uzbūvi, klasifikāciju darbību un citiem ar virusoloģiju saistītiem jautājumiem visiem ir viegli pieejama.
2. Skolēnu zināšanas par vīrusiem ir viduvējas.
Darba uzdevumi
Zinātniskās literatūras studēšana un analīze
Rezultātu apstrāde
Pētnieciskā darba noformēšana un prezentācija
Vīrusu vispārīgs raksturojums.
Vīrusi ir daudzveidīgas formas nedzīvas daļiņas, tomēr tiem nav noteiktas kopīgas īpašības. Tie ir neparasti organismi, kuriem nav šūnas, bet tie visi ir infekciozi. Kā daži zinātnieki uzskata, vīrusi ir tikai ļoti sarežģītas ķīmiskas vielas, jo tie var vairoties tikai citu organismu šūnās. Līdz ar to vīrusi ir daudzu slimību ierosinātāji.
1852. gadā krievu botāniķis Dmitrijs Ivanovskis pirmo reizi ieguva ekstraktu no tabakas augiem, kas inficēti ar tabakas mozaīkas slimību. Kad šo ekstraktu izfiltrēja caur filtru, kas aiztur baktērijas, izrādījās, ka tas nav zaudējis savas infekciozās īpašības. 1884. gadā franču ķīmiķis Luijs Pastērs izteica domu, ka ir kaut kas vēl mazāks par baktērijām, kuras izraisa trakumsērgu. 1898. gadā holandiešu zinātnieks M.Beijerinks ieteica nosaukt šīs sīkās daļiņas par vīrusiem, kas latīņu valodā nozīmē „inde”. Vēlāk noskaidroja, ka pēc uzbūves vīrusi ir nukleoproteīdi. Saskatīt tos varēja tikai pēc elektronmikroskopa konstruēšanas.…
