Ievads
Izvēlējos šo tēmu, jo uzskatu, ka pirms mācīties katru civiltiesību apakšnozari atsevišķi kā priekšmetus, ir jāsaprot un jāizpēta civiltiesības vispārēji, kā arī jāiepazīstas un jānošķir vispārējās un speciālās civiltiesības. Tas palīdzēs turpmāk vieglāk saprast un orientēties civillikumā un citos likumos un precīzāk noteikt radušās problēmas vai kāzusa risinājumam nepieciešamo civillikuma daļu.
Referāta mērķis izpētīt civiltiesību apakšnozares, saprast kāpēc ir nepieciešams šāds dalījums, virspusēji izpētīt katru civiltiesību apakšnozari. Lai sasniegtu šos mērķus, es izpētīju grāmatas, interneta resursus, kā arī izdales materiālus par šo tēmu.
Civiltiesības ir ļoti plašas un sevī ietver daudzas tiesību normas. Lai labāk izprastu civiltiesības tās ir jāaplūko pa daļām, kuras var sadalīt vēl sīkās.
Civiltiesības (CT) jeb privāttiesības ir tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku (fizisku un juridisku personu) jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības. Civiltiesības regulē gan mantiskas, gan nemantiskas (personiskas) attiecības, ko nodibinājuši tiesību subjekti. Civiltiesības iedala vispārējās un speciālajās civiltiesībās, atkarībā no tā, vai tās attiecas uz jebkuru indivīdu (vispārējās CT) vai uz īpašām subjektu grupām (speciālās CT). Vispārējā civiltiesības iedalās ģimenes tiesībās, mantojuma tiesībās, lietu tiesībās un saistību tiesībās. Speciālās civiltiesības iedalās darba tiesībās, komerctiesībās, intelektuālā īpašuma tiesībās, patērētāju tiesībās un citās.
Vispārējās civiltiesības - civillikums
Vispārējās civiltiesības attiecas uz visiem civiltiesību subjektiem un ir ietvertas Civillikumā, kurā vienotā sistēmā apkopotas un satur civiltiesību vispārējās tiesību normas, pamatjautājumus. Vispārējās civiltiesības tiek piemērotas tiktāl, ciktāl speciālās normas nenosaka citādāk.
Latvijas Civillikums (CL) sastāv no 5 daļām: ievads (1. – 25.p.), ģimenes tiesības (26. – 381.p.), mantojuma tiesības (381. – 840.p.), lietu tiesības (841. – 1400.p.) un saistību tiesības (1401. – 2400.p.).
…