NOBEIGUMS
Rakstot referātu secināju, ka vispārējie tiesību principi, kā tiesību avots pastāvēja jau pirms rakstītās likumdošanas, gan dabisko tiesību, gan tradīciju un paražu tiesību veidā. Attīstoties sabiedrības vajadzībai pēc rakstītas vai kā citādi noteiktas sabiedrības kārtības organizēšanas, liela daļa no tiem tika iekļauti rakstītajā likumdošanā – romiešu tiesībās, kuru recepciju kontinentālās Eiropas tiesību lokā izmanto arī mūsdienās.
Vispārējie tiesību principi Latvijas likumdošanā kā tiesību avots ir gan iekļauti pašos likumos, gan pastāv kā atsevišķs tiesību avots, uz ko norāda liela virkne normatīvo aktu, dažus no kuriem pieminēju referātā. Arī tiesu prakse savos spriedumos bieži atsaucas uz vispārējiem tiesību principiem, kā avotu taisnīga lēmuma pieņemšanai. Tieši tiesas praksei ir vislielākā nozīme vispārējo tiesību principu kā tiesību avota piemērošanai, un tiem ir tik liela nozīme un spēks, kādu tiem piešķir tiesa savos spriedumos un lēmumos.
Gadījumos, kad nav rakstīta likuma, vai tiesību normas, uz kuru balstīt tiesas darbu vispārējie tiesību principi darbojas kā galvenais taisnīguma princips, uz kuru atsaukties, līdz ar to vispārējie tiesību principi pastāv kā atsevišķs tiesību avots, kam ir rakstīto tiesību spēks.
…