IEVADS
Betons šodien ir būvniecībā visvairāk izplatītais materiāls; viņš atšķiras arī ar visātrāk augošiem apjomiem. Galveno slodzi nesošo būvmateriālu izplatība šodien vadošajās valstīs ir parādīta tabulā Nr.1, kurā ir redzams pārliecinošs betona, pārsvars pār citiem konstruktīviem būvmateriāliem.
Arī no būvstrādniekiem visizplatītākā un ātrāk augošā profesija ir betonētājs un tā prasa arvien augstāku kvalifikāciju un atbildību; darbs ar augstu stiprību betoniem prasa precīžas amata zināšanas un perfektu izpildījumu. Kādi faktori tad nosaka šo betona dominējošo un augošo lomu būvniecībā? To nosaka tas apstāklis, ka betons ir visekoloģiskākais un visekonomiskākais no konstruktīvajiem būvmateriāliem. Vai tā var būt? Paviršam vērotājam var šķist, ka tas ir visai neparasts apgalvojums. Taču argumenti ir.
Latvijā ir ļoti daudz būvmateriālu piedāvātāju un materiālu daudzveidība ir ārkārtīgi liela. Tāpēc patētrētājam ir skaidri jāzina, kas viņam ir vajadzīgs, un kādu rezultātu viņš grib panākt, un tikai tad jādomā par pirkšanu.
Būvmateriālu izejvielas un to atrašanās dabā
1.Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, jo Eiropā tā izplatība ir ierobežota. Latvijā ģipšakmens izplatīts galvenokārt Rīgas un Bauskas apkārtnē. Tā kvalitāte tiek vērtēta pēc CaSO4 X 2H20 satura: jo tas ir augstāks, jo augstāka arī izejvielas klase. Zemākas kvalitātes ģipšakmeni izmanto cementa ražošanai, augstākas - dažādiem ģipsi saturošiem būvizstrādājumiem, bet tīru selenītu - medicīnas ģipša iegūšanai. Patreiz ģipšakmeni iegūst Sauriešu atradnē, bet Salaspils atradni gatavo ieguves uzsākšanai.
2.Dolomīts - plaši izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Ziemeļvidzemē un visā Latvijas austrumu daļā, kur arī izvietota lielākā daļa izpētīto atradņu Dolomīts ir tradicionāla izejviela šķembu un kaļķu ražošanai. Dolomītu kvalitāti raksturo to ķīmiskais sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Cietākie un stiprākie ir Biržu atradnes dolomīti, no kuriem iegūstamas augstas (800, 1000) klases šķembas. No pārējo atradņu dolomītiem iegūst 400 un 600 klases šķembas. Šķembu kvalitāti var uzlabot tās mazgājot, pielietojot vairākpakāpju drupināšanu u.c. Mehāniski izturīgākie dolomīti ir arī ķīmiski tīrākie un to saturā ir vairāk par 90% karbonātu. No tiem var ražot būvkaļķus un dolomītmiltus. Mazplaisaini un pietiekoši izturīgi dolomīti izmantojami kā būvakmeņi vai apdares materiāls. Dažādu svītu dolomīti ir atšķirīgi gan krāsas, gan struktūras ziņā un starp tiem sastopami sevišķi dekoratīvi dolomītu paveidi. Patreiz dolomītu ieguve notiek 8 atradnēs.
3.Kvarca smilts - patiesībā vāji cementētu smilšakmeņu - iegulas sastopamas Kurzemes dienvidos Kuldīgas rajonā un Vidzemē - Valmieras un Cēsu rajonos. Kurzemē izpētīta viena atradne - Skrundas, bet Valmieras un Cēsu rajonā trīs atradnes - Bāle-Bērziņi, Bērziņi un Cīruļi, kurās produktīvo slāņkopu - smilti pēc bagātināšanas var izmantot par izejvielu stikla ražošanai vai arī metalurģijā par metāla liešanas veidņu smilti.
Šo smilšu minerālsastāvā dominē kvarcs(88%), bet granulometriskajā - 0.1-0.5 mm frakcija. Smilts ieguves karjers ir ierīkots tikai Bāles- Bērziņu atradnē un to apsaimnieko a/s "Lode".
…
