Visstraujākie modernizācijas tempi visās dzīves jomās Krievijas impērijā 19.gs. II pusē bija vērojami Baltijas guberņās

Daudzās attīstītās pasaules valstīs 18. gs. Beigās un 19. gs. Sākumā sākās process, ko vēsturē sauc par rūpniecisko jeb industriālo revolūciju.
Rūpnieciskā revolūcija skāra visas dzīves jomas: ražošanu, sabiedriskās attiecības, izmainīja garīgo pasauli, ietekmēja mākslu un zinātnes attīstību, daudzu valstu politiku. Industriālā revolūcija pārvērta visu sabiedrības dzīvi un lika pamatus mūsdienu tagadējai sabiedrībai. Šī procesa sākums meklējams ražošanas attīstībā, kurā tika ieguldīti uzkrātie naudas līdzekļi. Pieauga preču ražošana plašam patēriņam. Arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi 19. gs. ietekmēja industriālā revolūcija.
Latvijā 19. gs. strauji auga un attīstījās pilsētas – Rīga, Liepāja un Ventspils. Pilsētās cēla rūpnīcas, kurām vajadzēja daudz strādnieku. Tādēļ zemnieki pameta dzīvi laukos un devās uz pilsētām. Strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits parādījās zirgu tramvaju satiksme, gāzes lampas, kuras vēlāk nomainīja elektriskais apgaismojums, tika uzbūvēti Dzelzceļa tilti, lielās pilsētās, tika uzceltas jaunas ēkas, parki, bulvāri, piemēram, Rīgā noraka vaļņus un bastionus pilsētas centrā un uzbūvēja jaunas ēkas, ārpus Vecrīgas atļāva būvēt mūra ēkas. Pilsēta pārmainījās līdz nepazīšanai.
Par galveno ražotāju kļuva algots strādnieks. Par galvenajiem noteicējiem ražošanā kļuva kapitāla īpašnieki. Kapitāls – zeme, rūpnīcas, fabrikas, ēkas, naudas līdzekļi – viss, kas, izmantojot algotu darbaspēku, dod īpašniekiem peļņu, kļuva par ražošanas galveno virzītājspēku. Tas bija milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar agrāko saimniekošanu, jo kapitāla uzkrāšana sekmēja zinātnes un tehnikas attīstību, izglītības nepieciešamību, izmainīja cilvēku sabiedriskās attiecības. Mantotas dižciltības nozīme sabiedrībā kļuva mazāka.…