Visums ir viss, kas pastāv - sākot no Zemes zem mūsu kājām līdz tālākajām zvaigznēm kosmosā. Neskaitāmi miljardi zvaigžņu tajā veido milzu grupas - galaktikas. Visumā zvaigžņu ir vairāk nekā citādi objekti, tomēr visvairāk to veido tukša telpa. Neskatoties uz lielajiem Visuma izmēriem, ir zināma tikai viena vieta, kur eksistē dzīvība - planēta Zeme. Ar mūsdienu teleskopiem cilvēkiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz 10 miljardu gaismas gadu attālumam.
Kas ir galaktikas?
Galaktikas ir milzīgas patstāvīgas zvaigžņu sistēmas, kas sastāv no daudziem miljardiem zvaigžņu un kuras atrodas daudz tālāk par visām redzamajām zvaigznēm. Spēcīgā teleskopā pie visas debess var redzēt aptuveni 5 miljonus galaktiku. Galaktiku izmēri ir ļoti dažādi - pastāv milzīgas galaktikas un arī pundurgalaktikas. Attālumi līdz galaktikām ir ļoti lieli. Atsevišķas galaktikas Visumā sastopamas ļoti reti. Lielākā daļa galaktiku veido galaktiku grupas un galaktiku kopas. Galaktiku grupās ir daži desmiti galaktiku, bet galaktiku kopās ir simti un tūkstoši galaktiku. Galaktikas iedalās eliptiskajās, spirālveida un neregulārajās galaktikās. Eliptiskās galaktikas ir apaļi vai saplacināti zvaigžņu mākoņi. Eliptiskajām galaktikām ir vienkārša uzbūve, tās sastāv tikai no zvaigznēm. Visvairāk ir spirālveida galaktiku. Tām ir centrālais sablīvējums, spirāļu zari un halo. Galaktiku izmēri ir ļoti atšķirīgi. Neliela daļa galaktiku savstarpēji mijiedarbojas. Tās var sadurties viena ar otru, saplūst vai sadalīties. Pie debess Galaktikas zvaigznes koncentrējas Piena Ceļā. No sāniem Galaktika izskatās kā plāns disks ar sabiezinājumu centrā, bet no augšas redzama tās spirālveida struktūra. Galaktikas disks sastāv no jaunām zvaigznēm. Tās izvietotas samērā vienmērīgi, bet gāze un putekļi koncentrējas spirāļu zaros. Spirāļu zari izceļas ar savu spožumu tāpēc, ka tajos ir daudz jaunu, spožu zvaigžņu. Galaktikas centrā atrodas liels zvaigžņu mākonis. Tā vidū atrodas spēcīgs radiostarojuma avots, kurā apslēpts Galaktikas kodols. Galaktikas disku apņem retināts zvaigžņu apvalks - halo. Tas sastāv no vecām zvaigznēm. Galaktikā ietilpst arī vaļējās un lodveida zvaigžņu kopas. Galaktikas disks samērā strauji griežas. Galaktikā ietilpst arī zvaigžņu kopas un miglāji. Zvaigžņu kopas ir divējādas: lodveida un vaļējās. Kaut arī pie debess tās izskatās līdzīgi, to daba ir dažāda. Vaļējās kopas sastāv no jaunām zvaigznēm, kas nesen izveidojušās. Šīs kopas ir lielas un tajās ir no simts līdz tūkstots zvaigžņu. Lodveida zvaigžņu kopas sastāv no vecām zvaigznēm. Tajās ietilpst vairāki simti tūkstoši līdz vairāki miljoni zvaigžņu. Lodveida kopās zvaigznes ir izvietotas tik blīvi, ka tās var atšķirt atsevišķi tikai spēcīgā teleskopā. Miglāji tāpat kā zvaigznes, sastāv no ūdeņraža uz hēlija. Pēc izskata izšķir gaišos un tumšos miglājus. Liela daļa miglāju spīd tāpēc, ka to tuvumā atrodas zvaigznes.…
