Visums ir viss, kas pastāv – sākot no Zemes zem mūsu kājām līdz tālākajām zvaigznēm kosmosā. Neskaitāmi miljardi zvaigžņu tajā veido milzu grupas – galaktikas. Visumā zvaigžņu ir vairāk nekā citādi objekti, tomēr visvairāk to veido tukša telpa. Neskatoties uz lielajiem Visuma izmēriem, ir zināma tikai viena vieta, kur eksistē dzīvība – planēta Zeme. Ar mūsdienu teleskopiem cilvēkiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz 10 miljardu gaismas gadu attālumam. Taču gaismai nepieciešams noteikts laiks, lai sasniegtu Zemi, un tāpēc mēs redzam Visuma objektus nevis tādus, kādi tie izskatās pašlaik, bet gan tādus, kādi tie izskatījās tālā pagātnē.
Kā tas izveidojies?
Mūsdienās uzskata, ka Visuma sākums bijis Lielais Sprādziens, kas notika apmēram pirms 10-15 miljardiem gadu. Tātad Visuma vecums varētu būt aptuveni 13,7 miljardi gadu. Par Lielā Sprādziena pareizības pierādījumu tiek uzskatīts fakts, ka, jo tālāk kāda galaktika atrodas no mūsējās, jo ātrāk tā šķiet attālināmies. Tādējādi Lielais Sprādziens vēl nav beidzies – Visums turpina izplesties. Sākumā Visums bija ļoti blīvs, karsts un sastāvēja tikai no sīkām daļiņām – elementārdaļiņām. Visumam izplešoties, tas pamazām atdzisa un tajā sāka krāties gāzesgāze – hēlijs un ūdeņradis, tas viss notika Visuma pastāvēšanas pirmajās minūtēs. Miljoniem gadu vēlāk Visums bija tik tālu atdzisis, ka no gāzēm sāka veidoties sablīvējumi. Miljardiem gadu vēlāk no tiem sablīvējumiem sāka veidoties Galaktikas. Pēc tam Galaktikās sāka veidoties zvaigznes.…
