Nedz vitamīnu jēdziens, nedz pašas šīs vielas līdz 19. gadsimta beigām nebija pazīstamas. Neviens nezināja, ka šīs vielas ir neaizstājamas, dzīvībai nepieciešamas un ka tās jāuzņem ar pārtiku. Kopš 18.gadsimta gan bija zināms, ka no tādas bīstamas slimības kā cinga, kura prasīja daudz upuru, sevišķi starp jūrniekiem, var izvairīties, lietojot apelsīnus, citronus un skābētus kāpostus. Tomēr tikai 1932.gadā no citroniem tika izdalīta askorbīnskābe – C vitamīns.
Nīderlandiešu ārsts Kristians Eikmans (1858 – 1939) Austrumāzijā 1879. gadā atzina, ka bīstamā slimība beri-beri radusies no tā, ka cilvēki galvenokārt pārtikuši no lobītiem rīsiem bez dārzeņu un gaļas piedevām. Tikai 1914.gadā amerikāņu bioķīmiķis Kazimirs Funks (1884 -1967) atklāja vielu, ko nosauca par vitamīnu (vita-dzīve, amin- slāpekļa savienojums). Vēlāk izrādījās, ka ir arī vitamīni bez slāpekļa savienojuma, tātad šīs apzīmējums daudzām vielām gan nebija pareizs, tomēr nosaukumu paturēja.…