Lai raksturotu organisma apgādi ar kādu no vitamīniem, lieto dažādus terminus: avitaminoze, hipovitaminoze, hipervitaminoze. Avitaminoze ir pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā. Tad rodas izteikts patoloģisks stāvoklis.Ja avitaminoze pastāv ilgāku laiku, organisma bioķīmiskās reakcijas vairs nevar pareizi norisēt un organisms iet bojā.
Hipovitaminoze ir kāda vitamīna nepietiekamība organismā. Arī tad rodas dažādas patoloģiskas izmaiņas, kas atkarīgas no konkrētā vitamīna deficīta. dažādām zemēm raksturīgas dažādas hipovitaminozes, tas ir, dažādu vitamīnu nepietiekamība. Tās ir atkarīgas no uztura īpatnībām, kas savukārt saistītas ar ekonomiskiem faktoriem un klimata specifiku, kā arī ēšanas ierašām. Atsevišķiem cilvēkiem hipovitaminoze var rasties dažu slimību rezultātā, kaut arī uzturā vitamīnu ir pietiekami.
Hipervitaminoze ir organisma pārsātinātība ar kādu vitamīnu.Ir vitamīni, kuri pārāk lielos daudzumos gan noslogo organisma bioķīmiskās sistēmas, bet klīniskus traucējumus neizraisa. Taču vairāki vitamīni, ja to organismā ir par daudz, rada dažādas slimīgas izmaiņas. Parasti hipervitaminozes rodas, lietojot vitamīnu preparātus. Uzskata , ka ar dabiskiem produktiem vitamīnus par daudz uzņemt nevar.
Organisma apgādi ar vitamīniem nosaka galvenokārt uzturs, tas ir, vitamīnu saturs uzturā. Pieņemtas noteiktas vitamīnu fizioloģiskās dienas devas- vitamīnu daudzums, kas nepieciešams vesela, pieauguša cilvēka organisma normālai vielmaiņai. Taču zināmos apstākļos organismam ir nepieciešams vairāk vitamīnu: augošiem organismiem, ļoti smaga fiziska darba strādniekiem, cilvēkiem uzturoties lielā aukstumā vai karstumā, pēc slimībām.
Ja uzņemto vitamīnu daudzums neatbilst konkrētā organisma vajadzībām, rodas hipovitaminozes.
Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises. Bez tam minerālvielas piedalās skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām.
