Dzimis Jelgavā ierēdņa ģimenē. Mācījies Bērzes septiņgadīgajā skolā un Bauskas 1. vidusskolā. 1958. g. uzsācis studijas LVU Filol. fak. Latv. valodas un lit. nodaļā, vēlāk pārgājis uz Žurnālistikas nodaļas neklātieni, ko pabeidzis 1965. g. Strādājis par klubu darba metodiķi, no 1967. g. – žurn. „Liesma”, vēlāk – laikr. „Literatūra un Māksla”. [1]
Publicējies kopš 1966. g., pievērsies lirikai un liroepikai, īpašu uzmanību veltījis vēsturei un senvēsturei, arī dabai, pasaules harmonijas apcerei. Dzejā paustas bažas par ētisko un estētisko vērtību saglabāšanu, par tautas un cilvēces likteni. Rakstījis bērniem – dzejoļus un lugas. Sakārtojis E. Virzas un E. Stērstes krājumus. [1]
Lirika un liroepika: „Saules lidlauki” (1966), „Pulksteņi” (1967), „Trīsdesmitgadīgas acis” (1969), „Rudzu putenī” (1971), „Tāšu raksti” (1973), „Usmas un Mežotnes sonetas” (1975), „Vara vārtos” (1980), „Un meži, un meži, un meži” (1982), „Laiva” (1984), „Ziemeļzeme” (1991), „Sudraba aplis” (1994), „Dzīvesstāsts un 33 dzejoļi” (1996), „Zem debesu zeltainiem apiņiem” (2001).
Dzejoļi bērniem: „Zēni, zaķi, varavīksnes” (1966), „Pāva aste, lapsas aste” (1969), „Miega dzirnas” (1971), „Mārīte un vējš” (1971), „Sisis Vijoļkāja” (1974), „Trešais susuriņš” (1998).
Dzejoļu krāj. „Saules lidlauki” (1966) lauku vides, cilvēku un darba poetizācija, romantiska tieksme apliecināt cilv. spēju pārvarēt likteni. Krāj. „Pulksteņi” (1967) centrā laika nozīmības tēma, kā arī varas un humānisma, sociālās taisnības un apspiestības pretstati. Šajā un nākamajā krāj. „Trīsdesmitgadīgas acis” (1969) senvēstures un mūsdienu liroepisks tēlojums, īpaši akcentējot Ljas senvēst. cīņu nozīmi, tautas sīkstumu feodālajos laikos, varonību un nac. pašapziņu. Krāj. „Rudzu putenī” (1971) dominē dabas un mīlestības lirika. Krāj. „Tāšu raksti” (1973) Ļ. aktualizējis soneta, sentences un patēt. verlibra formu, apliecinot morāli un estētiski stabilā neiznīcināmību un mūžīgumu. Krāj. „Usmas un Mežotnes sonetas” (1975) tēlotas dabas norises un cilv. darbs kā harmoniskas pas. modelis, par būtiskām vērtībām izvirzīti grauda un mājas jēdzieni. Grām. „Vara vārtos” (1980) ievietota dzejas drāma „Rīga dimd” un poēma „Emīls Dārziņš”. Krāj. „Un meži, un meži, un meži” (1982) dominē gaismas kopšanas un ikdienišķa darba, altruistiskas pienākuma izpildīšanas cildinājums. Vairākos krāj. dzejoļos un poēmās tēloti taut. atmodas laikmeta darbinieki - nacionālā kultūrgara un aktivitātes nesēji, bet daba atklāta kā tikumisks kritērijs.…
