Vītoli un kārkli – upmalu un pļavu koki vai krūmi. Vītoli ir ļoti dažādi.Blīgzna ir vērtīgs nektāra avots bitēm.Pūpoli vienmēr bijuši Lieldienu simbols. No klūdziņām pin groziņus un citas jaukas lietas. Kārklu zari der stabulēm. Vēju neizturīgs koks ar trausliem zariem.
Vītoli – (Salix) –vītolu dzimtas ģints. Vasarzaļi divmāju koki vai krūmi. Krūmveida vītolus Latvijā sauc par kārkliem. Pumpuri ar 1. zvīņu. Lapas veselas, parasti pamīšas. Pielapes nobirst vai saglabājas.Ziedi bez apziedņa, sakopoti stāvās, retāk nokarenās spurdzēs (vīrišķo ziedu spurdzes ir pūpoli). Zied pirms lapu plaukšanas,vai reizē ar to. Apputeksnē kukaiņi. Auglis – pogaļa. Sēklas ļoti sīkas,bez endospermas, ar matiņu pušķi.Ienākas maija beigās – jūnija sākumā.(šķetrai –rudenī)., dīgspēju zaudē divu nedēļu laikā. Labi nektāraugi. Latvijā konstatētas 19 sugas,un tām trīs sugas –baltais vītols(S.alba),smaillapu vītols(S.acutifolia), trauslais vītols (S.fragilis)- ir dārzbēgļi un mežos parasti nav sastopami.Koki ir arī šķetra (S.pentandra), kas mežos aug pa atsevišķiem eksemplāriem, un blīgzna (S.caprea),kas samērā bieži sastopama dažāda tipa mežos.Kārkli ļoti bieži un lielās audzēs aug upmalās, izcirtumos, grāvmalās, krūmājos. Mežos biežāk sastopami ausainais, pelēkais, mirsūnlapu, vilku un Štarkes jeb zilganais kārkls.Upmalās parasta suga ir klūdziņu kārkls ,ko, tāpat ka sarkano kārklu, izmanto pinumu gatavošanai.Mellenāju kārkls un divkrāsu kārkls Latvijā ir aizsargājami.Apstādījumos, ceļmalās, pie ūdens tilpnēm audzē balto vītolu, trauslo vītolu un nokareno zeltzaru vītolu. Vītolus un kārklus pavairo ar spraudeņiem.…
