Vizla ir dabā atrodams minerāls ar monokristālisku struktūru. Vizla ir slāņains materiāls. Tās mehāniskās īpašības ir ļoti anizotropas, tāpēc vizlas kristālus var saskaldīt plānās plāksnītēs (plāksnīšu biezums var būt mazāks par 0.006 mm), bet labi griežama un štancējama; liela elektriskā stiprība (, atkarīga no plāksnītes biezuma un strāvas frekvences) un tilpuma pretestība (); dielektriskā caurlaidība 5-7. Vizla nezaudē savas labās elektroizolācijas īpašības pat pie 800ºC temperatūrā, bet kūst 1200 - 1300ºC temperatūrā. Plānās vizlas plāksnītes ir lokanas un elastīgas, un to izturības robeža stiepē δst=1.5...3.5 MPa.
Salīmētas un sapresētas vizlas plāksnītes sauc par mikanītu. Tās iegūst salīmējot vizlas plāksnītes ar līmējošiem sveķiem vai lakām (šellaku, gliftāllakām u.c.), iegūst cietu (mikanīts) vai lokanu (mikalente). Vizlu un mikanītu lieto elektrodzinēju un ģeneratoru kolektoru segmentu izolācijai, kā arī kondensatoru, sildīšanas un citu aparātu izgatavošanai.
No samērā plašās dabā atrodamo vizlu grupas par elektroizolācijas materiāliem lieto tikai muskovītu un flogopītu, jo tiem ir laba sašķeļamība un labi elektriskie raksturlielumi.
Vizlu dabīgā veidā var apskatīt Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā. Ekspozīcijā ir vizlas minerāli: talks, vermikulīts, muskovīts, flogopīts un granātu grupas minerāli: pirops un almandīns. Piropiem un almandīniem ir raksturīga sarkanīgā krāsa, izmanto kā abrazīvo materiālu un juvelierizstrādājumos. Vizlas ir viens no galvenajiem iežu veidojošajiem minerāliem, pēc krāsas tās ir daudzveidīgas: gaišā vizla - muskovīts, izmanto elektrorūpniecībā, radiotehnikā, biotīts - tumšā vizla, vermikulīts - krāsa zeltaina.
Muskovīts ir kālija vizla (K2Ox3Al2O3x6SiO2xH2O). Muskovīta kristāli parasti ir sudrabotā krāsā, dažreiz ar zaļganu vai sarkanīgu nokrāsu. Plānas (0.005...0.06 mm) šīs vizlas plāksnītes ir caurspīdīgas. Muskovīts ir ķīmiski izturīgs; uz to neiedarbojas ne šķīdinātāji, ne sārmi. Sērskābe un sālsskābe noārda muskovītu tikai sildot.
Muskovīta galvenie raksturlielumi: blīvums 2700....3000 kg/m³; ūdensabsorbējamība 1.3...4.5%; ρv=10¹²...; εr=6...8; tgδ=0.008....0.03; Ec=120....190 MV/m (ja plāksnītes biezums nepārsniedz 0,1 mm). Biezumam palielinoties, vizlas elektriskā izturība samazinās.
Muskovīta struktūra nemainās līdz 500ºC temperatūrai. Pārsniedzot šo temperatūru, no vizlas sāk izdalīties ķīmiski saistītais ūdens. Tā rezultātā vizlas plāksnītes „uzpūšas”, t.i., to biezums palielinās. Vienlaikus krasi pasliktinās elektriskie un citi raksturlielumi. Muskovīta kušanas temperatūra ir 1260...1300ºC.…
