Vizuālās uztveres neiropsihloģiskie mehānismi lasīšanas laikā

Kopsavilkums
Pētījumi saistībā ar sakāžu detalizētāku novērošanu (McDonald, & Shillcock, 2003) rāda , ka sakāžu svārstības, uz ko norāda neparedzama, nenoteikta sakāžu dinamika, var būt radušās, piemēram, encefalīta/ smadzeņu iekaisuma vai smadzeņu audzēja gadījumā. Pacientiem ar sakādisko hipermetriju (ļoti garām sakādēm), ļoti iespējams, ka ir traucēti atbildes signāli fastigal kodolam (kas iesaistīta sakāžu precizitātes regulācijā un apstādināšanā pie objekta, kur noris fiksācija). Uzdevumi, kas pieprasa sakāžu secīgu ģenerēšanu, rada grūtības, ja mediālajā dorsālajā talamā nenotiek aktivitāte vai aktivitāte ir traucēta. Sakādiskā plānošana ir traucēta Parkinsona slimības gadījumā, kā arī pacientiem ar bilaterāliem lentiform kodola bojājumiem, tomēr vienkāršas sakādes, kas nodrošina vizuālu sekošanu, nav izmainītas. Dezorganizēta vizuāla meklēšana parādās pacientiem ar orbitofrontālo smadzeņu bojājumu, kas papildina iepriekšējās atziņas, ka optimālu vizuālo meklēšanu nodrošina prefrontālā garoza. Visi iepriekšminētie pētījumi norāda uz to, ka sakāžu ģenerēšanas procesā ir iesaistīti ļoti daudzi smadzeņu reģioni, līdz ar to pie dažādām izmaiņām smadzeņu funkcionēšanā var novērot dažādas sakāžu ilguma, amplitūdas un citu parametru īpatnības.
Pētījumi lasītprasmē rāda, ka abas puslodes ir iesaistītas sakādiskajā plānošanā un gan anatomiskie, gan vizuālie, gan leksikas faktori nosaka to, kur skatiens tālāk tiek vērsts lasīšanas procesā (McDonald, & Shillcock, 2003).
Lasīšanas grūtību gadījumā nereti vērojami arī traucējumi vizuālajā uztverē, kas radušies ir traucētas vizuālās magno tipa šūnu sistēmas attīstības dēļ (Fischer, Holmes & Immordino-Yang, 2007), līdz ar to vērojams, ka daudzi indivīdi ar disleksiju uzrāda nepastāvīgas binokulāras fiksācijas; vērojama vāja vizuāla lokalizācija, lielākoties kreisajā pusē, kas lasīšanas laikā rada vizuālu efektu, ka burti pārvietojas un savstarpēji krustojas.


…