1.Cilvēci jau izsenis ir nodarbinājušas domas par to, kā labāk iekārtot savu dzīvi, kā saimniekot. Audzējot labību un mājdzīvniekus, cilvēki sevi nodrošināja ar stabilām pārtikas rezervēm; aizdambējot upes un savaldot vēju, cilvēki nodrošināja sevi ar enerģiju. Sabiedrībā veidojās daudzas un sarežģītas ekonomiskās attiecības.
Ja sabiedrībai nav ieinteresētības ( vai tā neredz izredzes ) attīstīties, tad par vispieņemākamo ekonomikas modeli tā parasti izvēlas komandekonomiku. Tas ir ļoti ērts modelis, lai īsā laikā sasniegtu nosprausto mērķi, turklāt, lielākajai sabiedrības daļai ne par ko nav jādomā un jāuzņemas atbildība. Kā pirmais piemērs komandekonomikas stilam ir Dieva derība ar savu izredzēto tautu. ,,Bībelē” ,,Vecās derības grāmatā” šāds saimniecības vadīšanas veids ir aprakstīts ,,Mozus grāmatās”. Pie tam ,,Bībelē” minētā ekonomikas forma, no pirmā acu uzmetiena, nodrošina vispārēju sociālu taisnīgumu - ,,no katra - pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām”.
Gadu tūkstoši pagāja viens pēc otra, bet sabiedrība atkal un atkal saskārās ar sociālo nevienlīdzību un netaisnību. Vēsture ir pieredzējusi vergu, vēlākos laikos zemnieku sacelšanos, tirgotāju un strādnieku dumpjus. Bet kāds tam visam ir cēlonis? Nemieri, dumpji un kari – tās ir sekas, protesta veids. Ko darīt pēc tam? Pirmais uz šo jautājumu diezgan veiksmīgi atbildēja Kampanella savā darbā ,,Saules pilsēta”. Taču palika vēl daudzi neatbildēti jautājumi un neaplūkotas problēmas.
Ļoti nopietni pie šo problēmu kopuma strādāja F. Engelss un K. Markss. Savā darbā ,,Kapitāls” K. Markss izklāstīja savas domas par ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām sakarībām, kā arī norādīja iespējamo viņa ideju realizācijas ceļu. Šāds darbs varēja rasties tādēļ, ka 19.gadsimta vidū ekonomika jau tika aplūkota kā nopietna zinātnes nozare. Tādi ekonomisti kā Tirgo (18.gs.), A. Sensimons (19.gs.) Francijā, A. Smits (18.gs.), Rikardo (19.gs.) pētīja importa un eksporta attiecību iespaidu uz valsts ekonomiku, valsts valūtas rezervju nozīmi, zemes rentes, preču un pakalpojumu cenu politiku un daudz ko citu. Eiropas ekonomika plauka, bet ekonomiskās izaugsmes augļus baudīja nedaudzi, un (kārtējo reizi vēsturē) atradās izglītoti cilvēki, kas mēģināja radīt politisko sistēmu jeb ekonomikas teoriju (ļoti grūti ir novilkt robežu un atdalīt vienu no otra), kuru īstenojot cilvēki dzīvotu laimē un pārticībā. Viens no tādiem bija arī V. Uļjanovs, vēlāk saukts V. Ļeņins.…