Tautas pašnosaukums - vaďďako, vaďjalain
Tautas nosaukums, ko izmanto oficiālājos dokumentos – водь
Āgrāk izmantotie nosaukumi - водь, чудь, вожане, vadjalaiset
Tautas nosaukums citās valodās: latviešu - voti
krievu - водь
angļu - Votians (Votes)
vācu – Woten
franču - Vodi
Valodas nosaukums, ko izmanto paši voti - vaďďā tšēli, mā tšēli
Valodas nosaukums oficiālājos dokumentos - водский
Valodas nosaukums citās valodās: latviešu – votu
krievu – водский
angļu - Votian (Votic)
vācu - Wotisch
franču - Vodi
somu - vatja
Pēc antropoloģijas iezīmēm, voti ir Eiropiešu rases austrum-baltu tips. Parasti viņiem ir gaiši mati un zilas acis. Pēc ārienes viņi gandrīz neatšķiras no somiem un ižoriešiem. Bet pēc dzīvas raitas runas un atklāta rakstura vairāk atgādina igauņus.
Vēsturiski votu apdzīvota teritorija ir Krievijas ziemeļrietumi, Somu līča dienviddaļā starp Igaunijas robežu un Sanktpēterburgu. Dzīvoja Ļeņingradas apgabala rietumdaļā (Kingiseppas rajonā), it īpaši Kotli ciema apkārtnē. Pašlaik voti dzīvo tikai dažos ciemos upes Lugas lejastecē. Pēc P.I.Keppena datiem, 1848. gadā votu iedzīvotāju skaits sastādīja 5148 cilvēku, mūsdienu datos votu skaits svārstās starp tikai dažiem vecākās paaudzes cilvēkiem un 30 tūkstošiem (Encyclopedia of the Stateless Nations). Mūsdienu voti ir ziemeļ-rietumu votu grupas pēcteči.
Votu valoda pieder pie Urāliešu valodas saimes Baltijas jūras somu valodu dienvidu grupas. Votu valoda ir vistuvākā igauņu valodas ziemeļrietumu dialektam. Tajā jūtama stipra krievu valodas ietekme. Arī starp votiem un ižoriešiem pastāvēja draudzīgas, nereti pat radnieciskas attiecības. Vairākums votu bija bilingvāli (prata krievu valodu); daži – pat multilingvāli.Voti ir vienīgie no somugru tautām, kam nav rakstu valodas. (20.gs 20-jos gados Igaunijā votu tautas pārstāvis Dmitrijs Cvetkovs mēģināja veidot rakstu valodu, bet panākumus neguva.)
…
