Kalo piemīt oriģinalitāte un novatorisms ne tikai sižetu izvēle, bet izpildījuma tehnikā. Viņš galvenokārt strādā ofortā, reizēm kombinējot to ar gravīru. Kalo maniere brīva un daudzveidīga, viņa estampi parasti izceļas ar lielu gleznieciskumu un gaismēnas pāreju intensitāti.
Pēc pārbraukšanas dzimtenē meistara māksla kļūst arvien nopietnāka un saturīgāka. Daudzas šā laika kompozīcijas veltītas tautas dzīvei un liecina par Kalo demokrātismu, īstenības tumšo pušu asu uztveri („Nabagie un mirstošie” u.c.). Kalo daiļrades vēlīnā perioda galvenie darbi ir divas sērijas – „Lielās un Mazās kara šausmas” (17.gs. 30.g.), kas darinātas Trīsdesmitgadu kara notikumu ietekmē; it īpaši lielu ietekmi uz mākslinieku atstājis franču karaspēka iebrukums viņa dzimtajā Lotringa. Ar lielu dramatismu un izteiksmību meistars rāda laupīšanas, spīdzināšanas, asiņainas izrēķināšanās ainas – visas nelaimes, ko karš vienkāršajai tautai, īstajam viņa grafikas sēriju varonim. Kalo humānistiskajam un demokrātiskajam kara tematikas traktējumam tā laika mākslā neko līdzīgu nevar atrast.
Savas daiļrades vēlīnajā periodā Kalo pievērsās arī ainavām, kurās pārliecinoši atveidoja telpas un gaisa perspektīvu („Jaunais tilts Parīzē”). Kalo reālistiskajiem dabas attēlojumiem ir svarīga nozīme franču ainavas žanra attīstībā.
…
