"Zaļā" vai bioloģiskā saimniecība Baltijas valstīs

Secinājumi
1. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, visās trīs Baltijas valstīs ievērojami pieauga finansējums bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai līdz ar ko pieauga arī nozares apjomi.
2. Lietuvas un Igaunijas bioloģiskās saimniecības galvenokārt balstās uz graudkopību savukārt Latvijā arī uz piena ražošanu.
3. Lietuvā ir vāji attīstītas lopkopības bioloģiskās saimniecības, tomēr Latvijā un Igaunijā tās ir apmierinošā līmenī.
4. Bioloģiskās saimniecības Lietuvā, kas skar biškopības un zivsaimniecības nozari, strauji sāk samazināties nepietiekamās atbilstošās platības pieejamības un zemo subsīdiju dēļ.
5. Pieaugošais bioloģisko produktu ražotāju skaits palielina arī bioloģisko izejvielu pārstrādes uzņēmumu skaitu, taču Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šo pārstrādes uzņēmumu joprojām ir par maz, lai apmierinātu pieprasījumu, kas ir arī viena no bioloģisko saimniecību problēmām.
6. Bioloģiskās lauksaimniecības kā nozares pirmsākumi Lietuvā meklējami pēc neatkarības atgūšanas 1990.gadā, Igaunijā jau 1989.gadā, savukārt Latvijā tikai 1998.gadā.
7. Bioloģiskā lauksaimniecība veiksmīgi attīstās Baltijas valstīs pateicoties piemērotiem vides apstākļiem un tam, ka rūpēm par vidi un vēlmei pēc veselīga dzīvesveida ir augšupejoša tendence visā pasaulē.
8. Nākotnē Baltijas valstīs (īpaši Latvijā un Lietuvā) ir rūpīgāk jāpievēršas finansējuma pārdalei, lai attīstītu bioloģiskās lauksaimniecības infrastruktūru un bioloģisko saimniecību rašanos kopumā.
9. Pieprasījums pēc bioloģiskas pārtikas Igaunijā pārsniedz piedāvājumu, kas ir ļoti nozīmīgs stimuls organiskās lauksaimniecības attīstībai.
10. Igaunijā vērojams ļoti straujš bioloģiskās lauksaimniecības attīstības pieaugums (salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm).
11. Uz Eiropas fona, Baltijas valstis ir salīdzinoši bioloģisko produktu audzēšanas atbalstošas un praktizējošas valstis.

…