Šajā laikā Francijas stāvoklis bija patiešām smags. Par to bija jāsaka: ”Paldies,” Bavārijas Izabellai, kas bija sieva psihiski slimajam karalim Kārlim VI. Viņa pamudināja vīru parakstīt līgumu ar Angliju Truā pilsētā. Pēc šī līguma sekoja, ka Kārlis VI izdeva par sievu, savu meitu, līdz ar to karalis Henrijs V bija par karaļa Kārļa VI pēcnācēju. Un vēl, par nozīmīgu samaksu, viņa paziņoja, ka viņas dēls Šarls nemaz nav no karaļa, līdz ar to nemaz neder par troņmantnieku.
Pēc gada nomira karalis Kārlis VI un Henrijs V. Šarls paziņoja, ka Truā līgums ir nelikumīgs un paziņoja sevi par karali. Pēc pāris gadiem sākās karš starp Šarlu, Burgundijas hercogu un angļiem. Šo karu sauca par simtgadu karu, no 1337. – 1453. gada. Kara galvenie iemesli ir franču centieni izstumt angļus no Francijas, turpretī angļi centās atgūt Džona Bezzemja iekarotās teritorijas, kā arī abu valstu centieni iegūt varu pār Flandriju. 1453. gadā bez īpaša miera līguma karadarbība izbeidzās. Svētā Žanna d’Arka piedzima 1412. gada 6. janvārī Domremī ciematā uz Lotringas un Šampaņas robežas. Dievbijīgā, zemnieku Žaka Darka un Izabellas Rotē ģimenē. Žanna bija zemnieku meitene, kas uzauga Francijas ziemeļrietumos. Lasīt un rakstīt Žannai neviens nemācīja, taču pati no galvas iemācījās svarīgākās lūgšanas. Jau kopš agra vecuma bijusi ļoti dievbijīga, strādīga un uzcītīga. Lieliski strādāja rokdarbus.
Jau no agras bērnības māte viņai iemācīja katru nakti skaitīt lūgšanu, lai Dievs glābtu Franciju.
Kā Žanna vēlāk atcerējās, 13 gadu vecumā Žanna periodiski sāka krist transā. Viņa dzirdēja balsis un redzēja vīzijas, kuru mudināta vēlāk cīnījās ar angļiem un nodrošināja dofina Kārļa kronēšanu par Francijas karali. Sākumā Žanna bija izbijusies, bet balsis atgriezušās vēl un vēl, un meitene vairs nebaidījusies.…
