1.1.Zaudējumu jēdziens.
Pirmais jautājums kas būtu apskatāms šis tēmas ietvaros būtu jautājums par paša jēdziena „zaudējumi” skaidrojumu.
Civillikuma 1770.pantā ir definēts zaudējuma jēdziens: Ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.1
Terminu „pametums” tālāk var skaidrot kā jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildus izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas, pie kam pie zaudējumiem ir pieskaitāms arī pametums, kas radies sakarā ar fiziskai personai nodarītiem miesas bojājumiem vai apgādnieka nonāvēšanu.2
Tātad ar to ir jāsaprot tikai cietušā mantiska stāvokļa pasliktināšanos, nevis morālo kaitējumu, jo Civillikums morālo kaitējumu pieļauj tikai ka izņēmumu.3 To var skaidri redzēt Civillikuma 1772.p., kas zaudējumos iekļauj kā cietuša tagadējās mantas samazinājumu, tā arī cietuša sagaidāmās peļņas atrāvumu –
Jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.4
Civillikuma 1771.pants nosaka ka zaudējums var būt:
vai nu tāds, kas jau ir cēlies
vai tāds, kas vēl tikai stāv priekšā
Tātad, Civillikums paredz arī gadījumus, kad zaudējumi ir gaidāmi tikai nākotnē - zaudējums, kas vēl stāv priekšā, paredz tādu tiesību iespējamai cietušajai personai kā nodrošinājums, kas var izpausties vairākos veidos – kā hipotēka, ķīla, drošības nauda, arī līgumsods, lai gan tā juridiskā funkcija ir papildināt zaudējumu atlīdzības pienākumu.
Pirmā gadijumā, jēdziena „zaudējums” apjomu var sīkāk izdalīt tā divas sastāvdaļas5:
1.reālais zaudējums – tie ir tie izdevumi, kas radušies vai radīsies personai viņa mantas zuduma vai bojāejas gadījumā (esošās mantas samazinājums)
2.garām palaistais labums – tie ir tie ienākumi, ko persona iegūtu, ja viņa parādnieks izpildītu savas saistības vai citā gadījumā – ja netiktu izdarīta prettiesiska darbība (sagaidāmās peļņas atrāvums)
Bet, lai gan Civillikums izdala jau esošo mantas samazinājumu un sagaidāmo peļņu, taču atšķirības to apmēru noteikšanā un atlīdzināšanā nav, tātad sanāk, ka ir jāatlīdzina gan jau esošās mantas samazinājums, gan arī sagaidāmā peļņa.
Anglosakšu tiesībās jēdzienu „zaudējumi” skaidro kā –
Tiesas naudas noteiktu kompensāciju par zūdumiem vai kaitējumu, vai arī kā cietušajam ar likumu nodrošinātu kompensāciju par citas personas tam nodarīto netaisnību, kas ir aizskārusi cietuša īpašumu vai tiesības.
Atceltajā Latvijas Civilkodeksā 43.nodaļā bija noteikts –
Kas nodarījis kaitējumu citai personai, tam ir jaatlīdzina nodarīties zaudejumi. Sīs definējums atbilst Civillikuma 1635.panta noteikumiem, ka katrs , kam ir kaitējusi prettiesiska darbība, ir tiesīgs prasīt apmierinājumu no aizskarēja.…
