Zaudējumu atlīdzības pienākums

Civillikums kalpo kā Latvijas civiltiesību sistēmas pamats, un dažās jomās jau eksistē moderni līgumtiesību akti un, tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ir jāiekļaujas vienotā ekonomiskajā sistēmā, kā arī lielā mērā vienotā tiesiskajā sistēmā. Jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, kā galveno civiltiesisko līdzekli tiesisku aizskārumu seku novēršanai ir kļuvis ļoti aktuāls šodienas Latvijai. Darba ietvaros, raugoties no līgumtiesību normu modernizācijas aspekta, tiek apskatīta civiltiesisko aizsardzības līdzekļu koncepcija, kā arī tās pielietošanas priekšnosacījumi un ierobežojumi, kā arī sekas tās pielietošanas gadījumā.
Tā kā jebkura prettiesiska līguma pārkāpuma gadījumā pret pārkāpēju tiek piemēroti civiltiesiskie aizsardzības līdzekļi, tiek analizēti problēmjautājumi par civiltiesisko aizsardzības līdzekļu rašanos un to piemērošanas brīdi. Tomēr praksē zaudējumu piedziņas lietas ir samērā retas. Tas izskaidrojams ne tik daudz ar likumu nepilnībām, kā ar praktiskas dabas grūtībām zaudējumu esamības un apmēra, kā arī cēloniskā sakara pierādīšanā, saistībā ar pārkāpumu.
Darba mērķis ir apzināt problēmjautājumus un analizēt Latvijas Republikas Civillikuma regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas jautājumos.
Šajā darbā tiks pētīti jautājumi, kas izriet no zaudējumu atlīdzības pienākuma, proti, tiks noskaidrots zaudējuma jēdziens, veidi, tiks analizēti zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi, zaudējumu novērtēšanas kritēriji un paņēmieni, tiks apskatīti piemēri no tiesu prakses, kā arī tiks pievienoti secinājumi un priekšlikumi problēmjautājumos par zaudējumu atlīdzības pienākumu. …