Katrs tiesību aizskārums rada negatīvas sekas. Šāda veida sekas civiltiesībās apzīmē ar terminu „zaudējumi”. Piemēram:
pārvadājumam nodotas kravas sabojāšana ne tikai samazina īpašnieka mantas apjomu, bet var radīt arī blakus izdevumus un peļņas zaudējumu;
ja laikā nav izpildīts pirkuma vai piegādes līgums, kreditoram tāpat var rasties mantisks samazinājums vai nu tādēļ, ka nebija iespējams saražot citas peļņu nesošas lietas, vai arī radās izdevumi, izlīdzoties bez cerētās lietas lietošanas;
saduroties divām automašīnām ( delikts ), samazinās ne tikai abu automašīnu vērtība, var ciest arī cilvēku veselība, darba spējas, kas izraisa ārstēšanās izdevumus un ienākumu samazinājumu.1
Zaudējumu atlīdzība ir universāls, vispārēja priekšraksta veidā noteikts tiesiskās aizsardzības līdzeklis ( Civillikums ( turpmāk CL ) 1779. pants ).
Likums noteiktos apstākļos atļauj veikt darbības, kas rada zaudējumus, bet kuri nodarītājam nav jāatlīdzina, tāpēc, ka nav tiesību aizskāruma ( CL 1636. pants – subjektīvo tiesību realizācija, darbošanās pēc aizskartās personas gribas, atļauta pašaizstāvība ).2
Kompensācijas funkciju zināmā mērā pilda arī līgumsods un procenti. Taču šie tiesiskie instrumenti piemērojami tikai likumā vai līgumā īpaši paredzētos gadījumos.3
CL 1770.pantā noteikts „Ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums”.
Zaudējumu jēdziens, tāpat kā līgumsoda jēdziens, ir skaidrots ar senāko terminu „pametums”, kurš pats prasa atšifrējumu. Mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Pie tam zaudējumus sauc ne tikai pametumu, kas radies sakarā ar mantas bojājumu, vai zaudējumu, bet arī sakarā ar fiziskai personai nodarītiem miesas bojājumiem, apgādnieka nonāvēšanu, mantas bojāšanu u.c. 4…
