Zemes izmantošanas teorija Latvijā

Secinājumi
1. J. H Tīnens ir pirmais atrašanās vietas teorētiķis.
2. Pamatjautājums - kādā veidā ekonomiskās likumsakarības vada zemes izmantošanas optimālas telpiskas struktūras izveidošanu. atbilee ir atrašanās vietas strulkūru modelis:
a. pastāv valsts ar slēgtu ekonomiku;
b. pilsētas daļa apgādā ekonomisko telpu ar industrijas precēm;
c. transportizmaksas ir tieši proporcionālas lauksaimnieciskās ražošanas atrašanās vietas attālumam no patēriņa centra;
d. lauksaimnieki cenšas maksimizēt peļņu, savu produkciju automātiski pielāgojot centrālā tirgus pieprasījumam.
3. Latvijas teritorijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži aizņem lielāko daļu Latvijas teritoriju no kā lielā mērā ir atkarīgs lauku rajonu ekonomikas stāvoklis un lauku ainava.
4. Zemes lietošanas veidu sadalījums ir stabils un 2008.gadā nav būtiski mainījies. Saglabājas pēdējos gados novērojamā tendence samazināties lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai un palielināties mežu platībai.
5. No cilvēku vajadzību un ražošanas attīstības nemitīgas mijietekmes viedokļa galvenā uzmanība var koncentrēties uz zemes resursu potenciālo iespēju izpēti un tehnoloģisko, kā arī ģenētisko un bioloģisko iespēju potenciāla izpēti, lai varētu ražot augstas kvalitātes relatīvi lētāku produkciju, kas to padarītu pievilcīgāku cilvēkiem – sabiedrības locekļiem, lai rastos lielākas vajadzības, lielāks pieprasījums un reāls stimuls lauksaimnieciskās ražošanas attīstības jaunu iespēju meklējumiem.
…