Mācoties vidusskolā fizikas kursu, uzzināju, ka Zemei ir samērā spēcīgs magnētiskais lauks, turklāt spēcīgākais salīdzinājumā ar citu Zemes grupas planētu magnētiskajiem laukiem. Tā intensitāte uz ekvatora ir 0,31 gauss (Gs), bet pie poliem – divas reizes lielāka. Ģeogrāfisko un magnētisko polu orientācija ir pretēja. Magnētiskais dienvidpols atrodas ziemeļu puslodē, Kanādas arktisko salu arhipelāgā, bet magnētiskais ziemeļpols – Antarktīdas piekrastē. Tā kā magnētisko polu izvietojums nesakrīt ar ģeogrāfiskajiem poliem, tad kompasam pastāv magnētiskā deklinācija – novirze no patiesā ziemeļu virziena. Ekvatoriālajos rajonos tā ir neliela, bet polārajos rajonos var sasniegt ievērojamu lielumu. Ja novērotājs atrodas starp magnētisko un ģeogrāfisko polu, tad kompass rāda gluži aplami. Magnētiskie poli lēnām pārvietojas pa Zemes virsu. [2]
Jau 1925.gadā LU fizikas docents Fr. Gulbis savā eksperimentālās fizikas grāmatā rakstīja, ka Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas iet no dienvidiem uz ziemeļiem. Tās iziet dienvidu puslodē no punkta ar koordinātēm 72o25’ D pl. un 155o 16’ A gar. un saiet ziemeļu puslodē punktā ar koordinātēm 72o 31’ Z pl. un 96o 43’ R gar., kurus tad arī sauc par Zemes dienvidu un ziemeļu magnētiskajiem poliem. Pirmais no tiem tika atrasts 1909.gadā E. Šakletona ekspedīcijā, bet otrais jau 1831.gadā, J. Rossa ekspedīcijā. [1]
1600.gadā angļu zinātnieks V. Džilberts savā grāmatā “Par magnētu, magnētiskiem ķermeņiem un par lielo magnētu - Zemi” izteica pieņēmumu, ka Zeme ir viendabīga magnetizēta lode ar diviem magnētiskiem poliem, kuru magnētisma iemesls ir apslēpts Zemes iekšienē. [4]
Taču 1769.gadā Mihails Lomonosovs savos pētījumos paredzēja, ka zemes lode sastāv no atšķirīgi magnetizētiem ķermeņiem, un tie nav viendabīgi magnetizēti. Pirmoreiz Zemes magnētiskā lauka analītiskais attēls tika iegūts 1835.gadā, to izveidoja zinātnieks I. Simonovs, bet 1838.gadā – K. Gauss. Sekojot fiziķu izteikumiem, savas domas par Zemes magnētisko lauku izteica arī tā laika biologi un ārsti, kuri interesējās par fiziķu atklājumiem, un kuriem bija savākti pierādījumi par dažādiem procesiem gan uz Zemes , gan atmosfērā, uz kuriem viņuprāt atstāj ietekmi Zemes magnētiskā lauka svārstības un izmaiņas. [4] …
