Zemes tiesību un pilsētu tiesību salīdzinājums Eiropā viduslaikos

Savējā darbā es salīdzināšu zemes un pilsētu tiesības Eiropā viduslaikos.
Bet sākumā noskaidrosim kas nozīmē termins viduslaiki kā tāda.
Par viduslaikiem tiek uzskatīts laika posms starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem. Par seno laiku beigām un viduslaiku sākumu uzskata Romas impērijas bojāeju 476.gadā , bet par viduslaiku beigām uzskata 1492.gadu, kad eiropieši atklāja Amerikas kontinentu. Viduslaiki cilvēces vēsturē aizņem aptuveni 1000 gadus, kuri ir daudzējādā ziņā ļoti nozīmīgs laikmets. Daudzas sadzīves paražas un raksturīgus vaibstus mūsdienu pilsētu un lauku ainavās esam mantojuši no viduslaikiem.
Daudzas ziņas par viduslaikiem ir saglabājušās rakstītā veidā, ko sauc par seno hroniku jeb laika grāmatām, kurās stāstīts par kādu noteiktu laika posmu. Viduslaikos uzrakstītas daudzas slavenas hronikas. Tomēr stāstošie vēstures avoti ir samērā vienpusīgi, ne visam, kas tajos stāstīts var ticēt, jo stāstītājam pret kādu notikumu vai aprakstāmo personu varēja būt simpātijas vai nepatika, tieksme iztēloties, zināšanu un informētības trūkuma gadījumā. Taču ziņas varam smelt arī no cita veida avotiem, dokumentālajiem vēstures avotiem – līgumiem, testamentiem, dāvinājuma dokumentiem, privilēģijām, parādzīmēm, rēķinu grāmatām, likumu krājumiem, rīkojumiem, tiesu protokoliem u.c. Viduslaikos tika sacerēti arī folkloras un daiļliteratūras darbi – tautasdziesmas, teikas, stāsti, dzeja.…