Zemes iegādei ir vienādas prasības un ierobežojumi gan Latvijas, gan ES pilsoņiem. Pagaidām zemi Latvijā var iegūt tikai ārvalstu firmas saimnieciskās darbības veikšanai, tas ir, nevar nopirkt privātpersonas. Tomēr arī pašreizējās likuma normas satrauc daudzus, kam rūp latviešu nācijas nākotne, jo jau tagad lielas platības (piemēram, Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā pat tūkstošiem hektāru) faktiski pārdotas ārzemniekiem.
Zemes tirgus tālāka liberalizācija satrauc arī pašvaldību vadītājus – tādēļ, ka, ar likumu atvieglojot zemes iegādes noteikumus, vienkāršojot procedūru, vietējās pašvaldības var tikt pilnībā izslēgtas no teikšanas par savu pagastu zemi. Par to ļoti nobažījusies Latvijas Pašvaldību savienība, arī valdības attieksme nav viennozīmīga: kā mēdz teikt, valdība pagaidām vien groza galvu.
Zemes tirgus Latvijā jau tā ir pietiekami liberāls, uzskata gan vairāki Saeimas deputāti, gan «gaišākie» lauku uzņēmēji un arī pašvaldību vadītāji. Viņi atzīmē, ka jautājums par zemes īpašumu vistiešāk liecina par valsts politiku tautas, nacionālās identitātes saglabāšanā. Atverot (liberalizējot) tirgu, Latvija lielā mērā tai parakstītu iznīcinošu spriedumu. Savukārt ES, protams, ir ieinteresēta attiecīgas likumdošanas radīšanā Latvijā, jo alianse vēlas atbalstīt savus pilsoņus, panākt, lai viņi gūtu maksimālu izdevīgumu – uz citu, vēl nepievienojušos (kā Latvija) rēķina.
Joprojām dzīvojam satricinošu pārmaiņu laikā un jaunu tricinājumu gaidās. No kuluāru sarunām jau pat zināms datums, kad tiks forsēti «stumta uz priekšu» administratīvi teritoriālā reforma: 13. marts. Tātad uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām.…
