Latvijā nekustamo īpašumu tirgus darbojas no deviņdesmito gadu sākuma. Tomēr informācija par nekustamo īpašumu tirgu un to ietekmējošajiem faktoriem ir nepilnīga un pārsvarā tā ir pieejama kā viena tirgus starpnieka viedoklis konkrētā laika momentā, kas pamatojas uz veiktajiem darījumiem. Pārskatus par nekustamā īpašuma tirgus saskaņā ar ārvalstu investoru - Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas un c. - pasūtījuma veic vairākas auditorfirmas. Šie pārskati ir konkrētas juridiskas personas īpašums un nav publiski pieejami. Atsevišķi pētījumi zemes jomā tiek veikti atbilstoši LR Vides un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījumam. Valsts līmenī ar zemes tirgu saistīto informāciju apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Diemžēl, kā praksē pierādījies, šī informācija ir vispārīga un neprecīza un nesniedz priekšstatu par zemes tirgus attīstības tendencēm. Daļa darījumu ar zemi tiek reģistrēta Zemesgrāmatā vai Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrā. Tomēr nav tāda likuma, kas noteiktu obligātu reģistrācijas procedūru. No augstāk minētā var secināt, ka Latvijas zemes tirgu un tā attīstības tendences raksturojoša informācija centralizēti netiek apkopota un sistematizēta, kas apgrūtina vispārēja priekšstata iegūšanu. Zemes tirgus attīstības vērtēšanai darbā izmantoti Parex Asset Management nekustamā īpašuma tirgus pētījumi un dati no Valsts zemes dienesta un Zemesgrāmatas informācijas datu bāzēm.
Zeme kā dabas resurss ir l/s ražošanas un mežsaimniecības pamats. Zeme ir dabiskais pamats jebkurām ražotnēm ( ēkām, ceļiem, parkiem).
Zemes tirgus var pastāvēt, ja :
Ir privātīpašums uz zemi, t.i. ja zemei ir īpašnieks,
Ir pieprasījums un piedāvājums
Ir atbilstoša likumdošana ( Zemes grāmata).
Zemes tirgus īpatnības:
Zemes pieprasījums ir pastiprināts, tas ir atkarīgs no tās produkcijas pieprasījuma, ko iegūst uz šīs zemes,
Zemes piedāvājums ir ierobežots, jo zemes platība kopumā ir ierobežota,
Zemes pieprasījums ir atkarīgs no zemes auglības un atrašanās vietas,
Zeme ir dabas veidojums atšķirībā no citām precēm,
Zeme, to pareizi izmantojot, nekad nenolietojas.
VZD informācija liecina, ka zemes pirkšana katru gadu aug vienmērīgi. Vidējā lauksaimniecības zemes cena par hektāru:
1999.gadā – 156 lati;
2000.gadā – 140 lati;
2001.gadā – 143 lati.
2002. gadā – 145 lati
2003. gadā – 149 lati
Tikai cenu vērtējums var būt neprecīzs, jo nereti, slēdzot zemes pirkuma līgumus, tiekot uzrādīta mazāka cena nekā samaksā patiesībā.
Prognoze - zemes cenas vidēji par hektāru varētu par dažiem latiem pieaugt. Cenu kāpumu varētu ietekmēt gan valsts atbalstītā zemes iegādes kreditēšanas programma, gan arī kopējā zemes īpašnieku pārliecība, ka iestājoties ES, zemes cenas kāps.
Šobrīd pieaugumu jūt tikai tie, kas pērk īpašumus, jo valstij maksājamā nodeva (2% no kadastrālās vērtības) ir augusi. Taču no 2004.gada nekustamā īpašuma nodokļa veidā (1% no kadastrālās vērtības) sadārdzinājumu jūt ikviens dzīvokļa vai privātmājas īpašnieks. To nosaka likums par nekustamā īpašuma nodokli. Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības ir jāmaksā par telpām, kas tiek izmantotas komerciāliem nolūkiem. Privātpersonām līdz šim bija jāmaksā tikai zemes nodoklis (arī 1,5% no kadastrālās vērtības), bet nekustamā īpašuma nodoklis par māju vai dzīvokli to īpašniekiem būs jāsāk maksāt no 2004.gada.
2002.gads à zemes īpašniekiem jāmaksā zemes nodoklis – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības;
2002.gads à daudzviet, īpaši Rīgā, pieaugot nekustamo īpašumu kadastrālajai vērtībai (salīdzinājumā ar invemtarizācijas vērtību), palielinājusies valsts nodeva, kas pērkot dzīvokli vai privātmāju, jāmaksā 2% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības;
2004.gads à privātmāju un dzīvokļu īpašniekiem jāsāk maksāt nekustamā īpašuma nodoklis – 1% no kadastrālās vērtības. Privātmāju nekustamā īpašuma nodoklis būs 1% ap,ērā no ēkas un zemes kopējās kadastrālās vērtības. Arī zem daudzstāvu dzīvojamām ēkām esošā zeme veidos nekustamā īpašuma kopējo kadastrālo vērtību.…
