Ievads
Tā kā Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, tad valsts pienākums ir aizsargāt Satversmē nostiprinātās tiesības un tāpēc ir izveidotas zemesgrāmatas. “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.”
Zemesgrāmatu mērķis ir aizsargāt personu īpašuma tiesības un nodrošināt šā fundamentālākā īpašuma veida tiesisko apriti. Valsts iekļaujot zemesgrāmatas tiesu varā, tālredzīgi radījusi papildu aizsardzību nekustamajam īpašumam, tā īpašniekam, kā arī visām trešajām personām, tostarp bankām un investoriem. Zemesgrāmatu sistēma veiksmīgi pilda tai vēsturiski noteikto funkciju - aizsargā hipotekāros kreditorus.
Zemesgrāmatu loma tiesu sistēmā ir ļoti nozīmīga, jo tikai zemesgrāmatā ierakstīts īpašums piešķir īpašniekam pilnas varas tiesību pār īpašumu. CL 994.pants nosaka: “Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.” Tas gan nenozīmē, ka īpašnieks nevar lietot un rīkoties ar šo īpašumu bez īpašuma tiesību atzīšanas no zemesgrāmatu puses, bet līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību, un viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu.
Autores tēma šajā darbā ir „Zemesgrāmatu institūts Latvijas Republikā, tā funkcijas tiesiskuma nodrošināšanā”, šo tēmu autore ir izvēlējusies, jo mūsdienās nereti gadās, kad cilvēki neieraksta savus īpašumus zemesgrāmatā un tas noved pie situācijas, ka var zaudēt savu īpašumu un tieši tāpēc autore vēlas izanalizēt kādēļ tā notiek.
Autores mērķis darbā ir izpētīt tēmu „Zemesgrāmatu institūts Latvijas Republikā, tā funkcijas tiesiskuma nodrošināšanā”, kā arī izpētīt un izanalizēt galvenās problēmas, kas skar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tā kā zemesgrāmatu tiesnešiem ir liela nozīme zemesgrāmatu darbībā, tad autore apskatīs arī tiesnešu lomu zemesgrāmatās. Citu valstu pieredzes analīze, lai gan bija paredzēta pieteikumā, darbā nav iekļauta ierobežotā apjoma dēļ.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams veikt šādus izpētes un analīzes pasākumus:
1. Izanalizēt, kāda ir zemesgrāmatu nozīme īpašuma tiesību nodrošinājumā un aizsardzībā
2. Raksturot galvenos zemesgrāmatu principus
3. Izpētīt kādas funkcijas veic valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
4. Izpētīt nekustamā īpašuma ierakstīšanas kārtību zemesgrāmatā
5. Izpētīt un izanalizēt galvenās problēmas, kas skar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā
Darba izstrādāšanā autore izmantos analītisko, salīdzinošo, kā arī aprakstošo metodi.
Lai autore veiksmīgi sasniegtu savu mērķi tiks izmantoti literatūras avoti- Rozenfelds J. “Lietu tiesības”, Grūtups A.. “Civillikuma komentāri”, Latvijas Republikas Civillikums, Latvijas Republikas Satversme, Zemesgrāmatu likums un vēl citi literatūras avoti.
…
