Reizi katrās 30 sekundēs kaut kur pasaulē viegli trīc zeme. Šī zemes trīcēšana ir pietiekami stipra, lai to varētu sajust, taču tā neizraisa postījumus. Pasaulē ik pēc dažiem mēnešiem notiek kāda lielāka zemestrīce. Zeme tad dreb tik spēcīgi, ka izjūk ceļi, tajos veidojas plaisas, sabrūk ēkas un tilti un aiziet bojā daudz cilvēku.
Zemes dzīļu aktivitāte uz plātņu robežām parasti ir neliela, taču dažreiz spiediens palielinās un izraisa spēcīgas zemestrīces.
Zemestrīces notiek divu plātņu sadures vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci.
Šādas plātņu sadures parasti notiek 5 – 15 km dziļumā. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru. Punktu uz Zemes virsas tieši virs hipocentra sauc par epicentru.
Zemestrīces izraisītās svārstības Zemes slāņos sauc par seismiskajiem viļņiem. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās.
Zemestrīces notiek arī okeānu dibenā. Tās parasti pavada spēcīgs vilnis, ko sauc par cunami. Tas traucas krasta virzienā. Okeāna vidū šis vilnis nav tik augsts, taču, tuvodamies krastam, tas aug, dažreiz sasniegdams 76 m augstumu. Cunami triecas pret krastu, sagraujot ēkas un izmetot krastā kuģus. Cunami, ko bieži vien nepareizi dēvē par paisuma viļņiem, izraisa arī vulkānu izvirdumi. …