Zemestrīces- zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās. Spriegums zemes garozā un mantijā parasti pieaug pakāpeniski vairāku desmitu, simtu vai pat tūkstošu gadu laikā gk. tektonisko spēku ietekmē zemestrīču laikā to centrā notiek neatgriezeniskas deformācijas, ieži sabrūk, lūst, pārbīdās (lūzumu spārni pārvietojas līdz 10 m), taču liela daļa enerģijas izpaužas arī elastīgu seismisko viļņu veidā, kuri izplatās lielā attālumā, radot postījumus zemes virspusē. Zemes dzīļu aktivitāte uz plātņu robežām parasti ir neliela, taču dažreiz spiediens palielinās un izraisa spēcīgas zemestrīces. Zemestrīces notiek divu plātņu sadures vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadures parasti notiek 5-15 km dziļumā (sk. pielikumā 2.att.). Kartē parādītas plātņu izplešanās un saspiešanās robežas uz zemeslodes. Plātņu kustības rezultātā šajos rajonos izveidojušās daudzas kalnu grēdas. Zemes garoza gar plātņu robežām ir plānāka, tāpēc šeit visbiežāk notiek zemestrīces. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru. Punktu uz zemes virsmas tieši virs hipocentra sauc par epicentru. Zemestrīces izraisītās svārstības zemes slāņos sauc par seismiskajiem viļņiem. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās (sk. pielikumā 1. att.).
Zemestrīces klasificē pēc izdalītās enerģijas daudzuma, ko instrumentāli mērī magnitūdās, vai arī pēc zemestrīču iedarbības intensitātes zemes virspusē: to nosaka empīriski ballēs, apsekojot deformācijas un fiksējot svārstības un postījumus. Pēc hipocentru dziļuma izšķir:
1.parastās zemestrīces, kas rodas zemes garozā līdz 70 km dziļumā
2.vidēja dziļuma zemestrīces
3.dziļās zemestrīces, kas rodas mantijā 300-700 km dziļumā
Katru gadu notiek simtiem tūkstošu vāju zemestrīču un vidēji viena katastrofālā zemestrīce. Tās notiek tektoniski aktīvās zonas- Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā (80-90% zemestrīču), Vidusjūras zemēs, Karpatos, Vidusāzijā (sk. pielikumā 3. att.).…
