Zemgales runas īpatnības

Latviešu valoda ir dzimtā valoda ap 1,7 miljoniem cilvēku. Ikdienā lietojot šo valodu nepievēršam uzmanību tam, cik daudz dialektu un izlokšnu aptver šī valoda. Latviešu valodas veidošanās process, baltu ciltīm - kuršiem, zemgaļiem, letgaļiem un sēļiem - konsolidējoties, sākās 10.- 12.gadsimtā. Atsevišķo cilšu valodu iezīmes joprojām ir saglabājušās trijos latviešu valodas dialektos: vidus, tāmnieku jeb lībiskajā un augšzemnieku dialektā, kas savukārt aptver vairāk nekā 500 dažādu izlokšņu.
Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidusdialekts ietver kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnes. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts, bet tas nebūt nenozimē, ka tas nav atšķirīgs no valodas kādā runājam mēs – vidzemnieki.
Šo tematu izvēlējos, jo vēlējos uzzināt kādas ir atškirības starp ikdienā runāto valodu mūsu pusē un Zemgales pusē. Mani ieinteresēja iespēja pētīt mūsu dzimtās valodas dažādos aspektus, ko ikdienā neievērojam,jo nesaskaramies ar dažādu novadu runas īpatnībām ikdienā. Mēs skaidri zinām ar ko unikāla ir latgaliešu valoda, taču neapzināmies kas ir tas, kas nošķir lībisko dialektu no Zemgalē runāta vidus dialekta un nedaudz arī augšzemnieku dialekta. Vai atšķirības ir lielas un pamanāmas vai neizteiksmīgas un nenozīmīgas? …