Secinājumi
Atskatoties uz dzimtbūšanas atcelšanas gaitu nākas secināt, ka šis procesa sākumu nebūt nav meklējami 19.gs sākumā. Gluži pretēji, 19.gs. notikumi, nemieri un zemnieku cīņa par pārmaiņām bija tikai atspoguļojums tiem notikumiem, kas norisinājās Latvijā līdz ar tās nonākšanu Krievijas impērijas sastāvā. Zviedrija dzimtbūšanu Vidzemē uzskatīja par vietējo tradīciju, tāpēc arī nedomāja neko mainīt un nelauzt mūsu „tradīcijas”, savukārt Krievija saprata situāciju. Sekojot apgaismības laikmeta garam sākās sarunas par iespējamo zemnieku tiesību palielināšanu un jebkādiem dzīves uzlabojumiem attiecībā pret dzimtcilvēkiem – latviešiem. Šīs pārmaiņas būtiski bremzēja vietējie muižnieki, kuru, manuprāt, redzēja valdības uzsākto politiku attiecībā pret zemniekiem un saprata, ka muižniekiem neveiksmīgākajā gadījumu tie varēja zaudēt savu priviliģēto stāvokli agrākajā Livonijas teritorijā.
Lai gan arī šis nebija nedz mana darba uzdevums, nedz arī viens no mērķiem tomēr, manuprāt, ļoti būtiski bija visai smalki izskatīt ideoloģisko bāzi, kas ilgu laiku klusējošajā tautā iedvesa drosmi un pārliecību, ka iegūt pārmaiņas ir viņu spēkos. Latviešu zemnieku prāta sagatavošanai un viņu apziņas celšanai bija nepieciešams gandrīz gadsimts, kas savu virsotni un raksturu parādīja 1802.gada Kauguru nemieru laikā. Visu šo laiku sākot no 1729.gadau kad Vidzemē ieradās pirmie hernhūtiešu draudzes locekļi tie bija laipni un izpalīdzīgi pret latviešiem parādot, ka tie ir pelnījuši tāda kristīgās mīlestības un draudzības attieksmi, un nebūt ne tādu kā pret tiem attiecās muižnieki. Hernhūtisma kustības struktūra bija veidota tā, ka ar lieku tās rindās tika iesaistīti arī vietējie. Tas savā ziņā liecina par vienlīdzīgu attieksmi uzticēšanos un palaušanos tīri cilvēciskajā ziņā, latviešu zemniekiem tāda attieksme bija jaunums tomēr ļoti patīkama un saistoša. Vienkāršajam zemniekam tā bija unikāla iespēja nebūt pātagas mērķim, bet gan vienlīdzīgam starp līdzīgajiem. Tas iedvesmoja, pat var teikt spārnoja zemniekus. Šīs iedvesmas un drosmes rezultāts, kā jau teicu, bija Kauguru nemieros, kur zemnieki nebaudījās pat nostāties pretī ieročiem, liela daļa no Kauguru nemieros dalību ņēmušajiem zemniekiem bija hernhūtisma kustības biedri. Izskatot dzimtbūšanas atcelšanas priekšnoteikumus es tiešām uzskatu, ka hernhūtisma idejām bija būtiska loma, tāpēc, iespējams, visai bieži pieminu šīs kustības darbību.
1817.g. un 1819.gadā dzimtbūšana tika atcelta Kurzemē un Vidzemē, pēc gandrīz 50 gadu ilgstoša eksperimenta Krievija bija izvērtējusi dzimtbūšanas atcelšanas radītās sekas un problēmas un bija gatava to izdarīt arī visas valsts mērogā. 1861.gada 19.februārī dzimtbūšana tika atcelta visā valsts teritorijā. Uļjanovskas zemnieki par prieku šim notikumam par ziedojumiem pat uzcēla Aleksandra II pieminekli. …
